«Kad iemānīju «ķeselē», tad sapratu, ka būs drusku ko celt.» Vidzemes pusē izmānītā karpu papus svars ir 4,4 kilogrami. «Nav mans mērķis neko vinnēt, jo nebraucu jau pa pasauli tos «baļķēnus» valkāt,» raksta smukās karpas pieveicējs. «Man patīk tā, lai ir ko gaidīt un nopūlēties pašu zemītē.
Guntim Rozenbergam patīk tikai pludiņmakšķeres, lai no A līdz Z var redzēt visu copes hronoloģiju un tehnoloģiju -- kā zive kožas. «Un patīk iztikt bez apgaismojošiem fosforiem nakts zvejai. Zivīm ir jābūt badā, lai tādai uzpariktei tuvotos. Kā saka, paņem acis rokā un tad jau visu var redzēt.» Šoreiz karpa nesmādēja Gunta piedāvāto mīklu, kas bagātināta ar vaniļas eļļu un saveidota bumbiņā. Aukla: 0,24 mm ar dārgu pavadiņu. «Pludiņu es izvēlos tikai 3,5 gramīgu, jo visi, kam vairāk gramu, ir par smagu, un karpai tādi nepatīk. Kā nekā jutīgs kustonītis,» Guntis dusmojas, ka Rīgas veikalos piedāvā pludiņus pārsvarā no 5 gramiem -- laikam visi sacerējušies, ka vilks akurāt tikai muzeja cienīgus eksemplārus.
Guntis saka -- šogad karpu cope ir vēl švaka: «Kā iegriežas ziemeļaustrenis, tā «Adio Bella!» Turklāt madāmām nemaz vēl nārsts nav bijis. Parasti tas notiek līdz Jāņiem. Viss ir vismaz par nedēļu vēlāk. Parasti īstā karpu cope bija līdz Jāņiem un tad pa kādai retai atlikušajā vasaras posmā. Jo pirms nārsta karpas ir visēdelīgākās.»
Guntis Rozenbergs ir makšķernieks teju ar ar 40 gadu stāžu -- no 5 gadu vecuma, kad karpu mazuļus kolhoza dīķī «pa kraiņai» ķeksējis ar alkšņa kāta «pātadziņu» -- spolīšu diega galā piesietu saliektu mazu nagliņu... Runcis bijis pateicīgs par nozveju.