Slāpju upe

Tiešām lielisks raksts!

Ā un vēl... vai nav iespējams, ka tiek pievienots vairāk bilžu?

Ļoti labs apraksts. Aizraujošs. Paldies

Sveiks Induli. Izklausās fantastisk ceļojums - cepuri nost par dzīvesprieku un izturību. Esmu meieten, kas devās Alternatīvajā Parīze - Dakāra ar 100 ls vērtām mašīnām, tādēļ Āfrikas garša ir izjusta. Meklēju kontaktus, varbūt iespējams sazināties - [email protected]

Kā tur var būt tīrs ūdens harmatana laikā???? es tur biju tieši tajā pašā sezonā, tik citugad, un smiltis šņirkstēja pa zobiem tā, ka maz nelikās - kā mopti, tā timbuktu un bamako. zilas debesis rietumāfrikā ir vasarā, bet tad atkal lietus sezona.. tubabiem nekad nav labi :) žēl vienīgi, ka tik maz par burkinu uzrakstīts - man ļoti patika! bobo īpaši - pilnīgs chillout :)))

ziemas sezonā Nigērā ap Mopti - Timbuktu mēdz būt ļoti tīrs un zils ūdens - vismaz tādu to redzēju 2007. gada janvārī

Jā, šis patiešām bija labs gabals, gan lasāms, gan līdzi pārdzīvojams! Uz mani vislielāko iespaidu atstāja stāstiņš par braucienu laivā, kad aptrūkās dzeramais ūdens .... Tiešām traki, šo vienmēr pastāstīšu (un jau stāstīju) draugiem vai kolēģiem, kad šie uzsāks kārtējo "žēlabu stāstiņu", cik ilgi sēdējuši Eiropas lidostā vai cik dienas gaidījuši savas somas u.tml niekus! Tiešām hi! Raksta autors ir liels malacis!!!

Bravo! Nu tad vienreiz Sestdienā nodrukāts kaut kas lasāms! Pie tam avīze/žurnāls atkāpies no sava principa nepublicēt turpinājumos! Autoram - nupat ap Jauno gadu arī taisāmies uz to pusi. Ja iespējams, gribētu ko pavaicāt detalizētāk. [email protected]

Šis nu reiz ir īsts ceļojums! Ir gan briesmas, gan slimības, gan skaistais, gan joki, gan grūtību pārvarēšana... Bravo, Balmaka kungs! Ceļojiet vēl, es lasīšu.

sis raksts uzbūra to pasauli, ļāva iziet ārpus ikdienas! Ļoti labi uzrakstīts!

Paldies! Un, lai veicas arī turpmāk!

Paldies, ļoti patīk cilvēciski, vienkārši ceļojumu apraksti bez visām vēsturēm un muzeju programmiņām. Liels prieks, ka šodien mūsu jaunajiem cilvēkiem radusies ši laime - apceļot pasauli. Es jau esmu gados, man tas gājis secen, kaut sapņojis par to esmu visu mūžu. Žēl, ka nevar dzīvot vēlreiz.

Nē, ne Mauritānijā, ne citur Āfrikā, ne arī kādā citā musulmaņu valstī nekad neesmu piedzīvojis naidīgu attieksmi, kur nu vēl apmētāšanu ar akmeņiem (izņemot pāris puišeļus palestīniešu teritorijās - bet tam ir citi iemesli). Tieši pretēji - šajās valstīs cilvēki vienmēr bijuši neticami viesmīlīgi. Cita veida "huligāni" gan gadījās - tiesa ne pārāk daudz un galvenokārt Kotdivuārā, bet viss biedzās mierīgi. Vienīgi Mali nācās atkauties no nemitīgiem pašieceltiem gidiem - viņi nebija bīstami, bet apnicīgi gan.

Mazak dejo, vairak esi tirgus viduu un kartupelju laukaa, tad patiks raksts. Man ljoti patika raksts. Paldies autoram.

Fantastiski labs apraksts. Priekš manis ar to, ka apgāž dažus manus priekšstatus par šīm valstīm. Ar lielu interesi lasīju rakstus DIENĀ. Jautājums, ko gribētu uzdot rakstu autoram: "vai nebija bailes no islama fanātiķiem"? Tagad LTV iet raidījums "1000 jūdzes Āfrikas smiltīs", kur no autosportistiem nācās dzirdēt, ka Mauritānijā vietējie esot naidīgi pret Dakāras ralliju un metot ar akmeņiem mašīnu logos. Vai nenācās sastapties ar reliģisku naidīgumu vai vienkārši lecīgiem huļigāniem?