"Noteicošais nav skolas prestižais vārds, bet — kādi ir skolotāji. Šajā valstī ar pašreizējo atalgojumu labi skolotāji ir brīnums. Pie tiem mēs arī turamies. Mums vienalga — Poruka, Teikas vai kāda cita vidusskola," saka Kristīne. Tajā pašā laikā vietējā skola ir neatsverama vērtība vecākiem, kuriem nav katru dienu jāpavada vairākas stundas, vadājot uz tālu skolu bērnus. "Tā ir arī bērnu un apkaimes drošība. Šeit bērni cits citu pazīst. Aizbrauciet uz rajoniem, kur nav vietējās skolas, — tur bērni cits ar citu nesveicinās!" novērojis Andis. Viņam rokās
Vasaras pārbaudījumi
"Mares skola tagad likvidēta, bērns raud — es nebraukšu viena uz pilsētu (domāts — uz citu skolu). Man ir mazākais bērns, kuram jāiet bērnudārzā, — kā es varu izvadāt?" vaicā Kristīne.
Andis un Kristīne saka — bērnu izglītība ir viņu ģimenes prioritāte, kas tiek rūpīgi apdomāta un plānota. Viņiem nav vienalga, kādā skolā, pie kādiem pedagogiem un kādā vidē mācās viņu bērni.
Pati trešklasniece Mare ir lepna par savu skolu, kur divus gadus mācījusies. Šīs skolas skolēniem ir labi rezultāti olimpiādēs, viņi iztur konkursu, lai tālāk mācītos labākajās Rīgas vidusskolās.
Ģimenei šī ir īsta pārbaudījumu vasara. Vairākus gadus stāvēts rindā, lai jaunākajai atvasei būtu iespēja apmeklēt Valdorfa bērnudārzu Rīgas centrā. "Mūsu bērnudārzu kopā ar Valfdorfa skolu tagad pārceļ no Rīgas centra uz Iļģuciemu." Izbraukāt ar jaunāko bērnu no Mežaparka uz Iļģuciemu, vienlaikus uz skolu vest trešklasnieci pavisam citā virzienā un vēl paspēt uz darbu — tas ir tikpat kā neiespējami.
Kad tas stāstīts atbildīgajām amatpersonām, ģimenei ieteikts aizbraukt uz Iļģuciemu paskatīties jauno skolas vietu — viņiem tur patikšot.
Oficiālu ziņu nav saņēmuši
Par to, ka Mežaparka sākumskolu grasās likvidēt, Kristīne un Andis uzzinājuši, sazvanoties ar klases audzinātāju un citiem vecākiem, kā arī pēc publikācijām presē. Oficiālu paziņojumu, ka jāmeklē cita skola, kura pēc dzīvesvietas principa Marei pienāktos, ģimene nav saņēmusi.
"Mums ir svarīgi, ka Marei paliek tā pati skolotāja," saka Andis. Mazās skolas ir ideoloģisks, ne tikai praktisks jautājums, ir pārliecināta Kristīne un Andis. Individuāla attieksme. Visu iespējams izrunāt.
Kristīne un Andis domā, ka skolu optimizācija jāsāk no cita gala: vai patiešām skolā vajadzīgs sociālais pedagogs, psihologs, medmāsa, mācību pārzine un direktors sešām klasēm? Tik uzpūsta administrācija," — tā Kristīne.
***
Kā iejusties jaunā skolā?
Lūcija Rutka, psihoterapeite
Pirmajās dienās jaunajā skolā vecākiem vienmēr jābūt sazvanāmiem, lai bērnam ir pleca sajūta. Jāatceras, ka arī vidusskolas vecuma bērniem vajag atbalstu — pat ja viņi apgalvo, ka ar visu lieliski tiek galā. Galvenais nekrist galējībās, stāstot savam bērnam, ka viss ir ļoti labi vai ka viss ir ļoti slikti. Ir svarīgi ar bērnu atbilstoši vecumam pārrunāt, kāpēc tā noticis, ka jāmaina skola. Ja bērns var visu pārrunāt mājās ar vecākiem, problēmas nesamilzīs.