Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Zeme un gaiss siltumam, uguns — romantikai

Kad topošās mājas karkass ir gatavs, ielikti logi un durvis, pabeigta ārējā apdare, līdz ziemas sākumam jāsteidz mājoklī ierīkot siltumapgādi. Ģimenes Latvijā arvien biežāk kombinē tradicionālos un alternatīvos apsildes veidus, dedzinot atjaunojamos dabas resursus (šķeldu, granulas), kā arī daļu - vai vēl labāk - visu mājai vajadzīgo siltumenerģiju ar speciālu iekārtu palīdzību iegūstot no saules, zemes vai ūdens.

Siltumapgādei var izvēlēties centrālo vai malkas apkuri, elektriskos sildītājus un siltumsūkņus. Savukārt, lai māja vasarā par daudz nesakarstu, var ierīkot ventilāciju.

Centrālapkuri vai savu katlu


Joprojām ļoti izplatītas ir centrālapkures sistēmas, kuras veido radiatori un cauruļvadi, kuri pievienoti sabiedriskajiem (pilsētas, ciema) siltumtīkliem vai arī mājā uzstādītam individuālajam apkures katlam, krāsnij vai kamīnam. Cauruļvados un radiatoros visbiežāk iepilda ūdeni, taču var izmantot arī citus šķidrumus, piemēram, tosolu vai tehnisko eļļu. Uzkarsētais šķidrums cirkulē apkures sistēmā, piegādājot radiatoriem siltumu, ko tie izstaro telpās.

Ierīkojot mājā vietējo centrālapkuri, saimniekam jārēķinās ar samērā lielām sākotnējām izmaksām par apkures katlu, radiatoriem un to uzstādīšanu, kā arī ar rūpēm par regulāru kurināmā sagādi. Atkarībā no kurināmā, ko mājnieki vēlas izmantot ūdens sildīšanai, nopērkami malkas, gāzes, granulu, šķeldas, šķidrā kurināmā (dīzeļdegviela), elektriskie jonu katli, kā arī kombinētie katli gan cietajam, gan šķidrajam kurināmajam.

"Iesaku kā kurināmo vairāk izmantot atjaunojamos dabas resursus, jo neatjaunojamiem resursiem, piemēram, dabasgāzei, cenas arvien pieaug," Dienai norāda Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents Raitis Gultnieks. Vienīgi, lietojot apkurei šķeldu vai granulas, ziemā var rasties situācija, kad šie materiāli nav nopērkami, tāpēc apkures sezonas sākumā vēlams nodrošināties ar rezervēm.

Vecā labā malka


Tradicionālākais un romantiskākais, bet noteikti vairs ne racionālākais siltumapgādes veids ir krāsns vai kamīns, ko kurina ar malku. Krāsnis nosacīti dalāmas trīs veidos: metāla - siltumu izstaro krāsns korpuss, podiņu - siltumu telpām atdod sakarsusī krāsns apdare, kā arī konvencijas krāsnis. Pašlaik populāras ir tā sauktās metāla taupības krāsniņas (Viessmann, Jotul u.c.), kas ātri sakarst un sasilda telpas. Savukārt kamīnu var ierīkot gan vaļēju - ar atklātu uguni, gan slēgtu - ar ugunsizturīga stikla durtiņām. Ir nopērkami arī elektriskie un gāzes kamīni, tomēr patiesas romantikas cienītājiem to liesma var likties neīsta un auksta.

Sildītāji un sūkņi


Elektrisko apkuri nodrošina, izmantojot dažādus sildītājus: eļļas radiatorus, dvieļu žāvētājus, ventilatora vai konvektora tipa sildītājus, infrasarkano staru paneļus, kā arī siltās grīdas un sienas, kur iebūvēti sildošie kabeļi. Tomēr elektriskos sildītājus parasti neizmanto kā pastāvīgu apkures veidu, bet gan lieto kā papildinošu elementu, kad, piemēram, centrālapkure darbojas ar mazāku jaudu, bet nama iemītniekiem telpas gribētos siltākas.

Ar elektrību darbina arī zemes, gaisa un ūdens siltumsūkņus, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāki tieši nelielo ekspluatācijas izmaksu dēļ, jo "lētāka nekā siltumsūkņu saražotā enerģija ir vienīgi malkas apkure", Dienai uzsver SIA Viessmann tirdzniecības inženieris Ivars Bībers. Siltumsūknis ir ekoloģisks siltuma ieguves veids, tā ekspluatācijas laikā nekas netiek dedzināts, un nav arī nekādu izmešu. Noregulēts siltumsūknis ir klusa un tīra iekārta, darbojas pilnīgi autonomi, tātad pēc stila to var salīdzināt ar ledusskapi.

Sākotnējās siltumsūkņa apkures sistēmas izmaksas gan ir augstākas nekā citiem apkures katliem - gatava apkures sistēma maksā 10-15 tūkstošus latu. Salīdzinoši gāzes katlam šī summa ir 1,5-2 reizes zemāka, tomēr ekspluatācijas laikā siltumsūknis ir ievērojami ekonomiskāks, jo jāmaksā tikai par samērā nelielo daudzumu tā darbināšanai patērētās elektroenerģijas.

Ventilācija


Tāpat kā bez apkures, arī bez ventilācijas mājā neiztikt. Ja iecerēta zaļā māja, kur enerģiju paredzēts taupīt, piemērotākā ir dabiskā ventilācija - gaisa apmaiņa telpās, atverot un aizverot logus. Tomēr šajā gadījumā jāņem vērā ne tikai "zaļā domāšana", bet arī āra gaisa piesārņojuma līmenis. "Cilvēkiem, kas dzīvo lielas šosejas tuvumā, ilgāku laiku turot vaļā atvērtu logu, tumšie putekļi un troksnis var traucēt mājas mieru. Savukārt kaimiņus, kas dzīvo mājā ar aizvērtiem logiem un piespiedu pieplūdes ventilācijas sistēmu, satrauktu vien ventilatoru, sildīšanas kaloriferu elektroenerģijas patēriņš un gaisa filtru materiālu cenas," Dienai stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta speciālists Uldis Pelīte.

Lai nodrošinātu mājā gan pietiekamu gaisa apmaiņu, gan taupītu enerģiju, piespiedu ventilāciju var ierīkot atsevišķās telpās, nevis visā ēkā, ņemot vērā, vai ir kādi specifiski apstākļi, piemēram, mājā iebūvēts baseins u.tml., kas nosaka papildu ventilācijas nepieciešamību. Bez piespiedu ventilācijas neiztikt tad, ja grib "pēc amerikāņu modes" veidot gaisa apkuri, apvienojot gaisa apmaiņas un ēkas apsildes funkcijas. Parasti gaisa nosūces kanālus ierīko virtuvēs, vannas istabās, tualetēs, guļamistabās, katlu telpā, pirtī, savukārt pieplūdes atvērumus - dzīvojamās telpās un guļamistabās, stāsta U.Pelīte. Viņš uzsver, ka cilvēki "bieži kļūdās, piedēvējot ventilācijai tādas funkcijas, kas piemīt gaisa kondicionēšanas sistēmām - telpu gaisa temperatūras, mitruma un gaisa sastāva maiņas automātiska uzturēšana. "Īstais ventilācijas uzdevums ir nodrošināt telpās gaisa apmaiņu," uzsver eksperts.

Morozovu pieredze

Stāsta Ruslana un Aleksejs Morozovi

Lai gan būvniecības un ekonomikas eksperti sola, ka gāzes cena pieaugs, nolēmām mājā ierīkot centrālapkuri ar gāzi, jo patlaban tas tik un tā iznāk lētāk un ērtāk nekā citi apkures veidi. Nopirkām un uzstādījām gāzes kondensāta katlu. Kopā ar uzstādīšanu un pieslēgšanu tas izmaksāja 13 000 latu. Savukārt aprēķinātās ekspluatācijas izmaksas ir vidēji 70 latu mēnesī. Domājam, vai un kā ierīkot mājā ventilācijas kanālus. Galvenais, ka līdz ziemai ir ierīkota apkure, un drīzumā atrisināsim arī ventilācijas jautājumu.

Ekspertu komentārs


Raitis Gultnieks, Būvinspektoru un būvuzraugu asoc.prezidents

Būvējot māju laukos un izvēloties malkas apkuri, iesaku to kombinēt, piemēram, ar solāro apsildi, uzstādot saules enerģijas kolektorus. Vācijā, kur ir aptuveni tikpat daudz saulaino dienu kā Latvijā, solārā apsilde ir ļoti izplatīta, jo ļauj taupīt gan energoresursus, gan naudu. Ja mājā ir katlu telpa, atbilstoši ugunsdrošības prasībām tai jāierīko nedegošas durvis un aplodas. Ja finanses ļauj, mājā var uzstādīt arī ģeneratoru, lai vētras laikā, piemēram, siltumsūknim būtu pieejama elektroenerģija.

Uldis Pelīte, RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta speciālists

Ēkas dzīvojamā platība nav galvenais raksturojošais parametrs, lai noteiktu ventilācijas kanālu skaitu mājā, bet gan telpu skaits ar atšķirīgām prasībām. Katrai telpai vajadzīgs savs kanāls. Piemēram, ja ēkā ir 10 telpu, tad būs jāierīko 10 kanālu. Jāņem vērā, ka pie viena kanāla drīkst pieslēgt tikai telpas ar vienādām funkcijām, citādi guļamistabā vai dušā var nākties saost virtuves smaržas u.tml. Tieši tāpat vienas nozīmes telpas ir jāšķir pietiekami garam kanāla posmam, lai gaiss un skaņas nepārplūstu no vienas telpas uz otru.

Ervins Krauklis, arhitekts birojā Depo projekts

Gāzes apkure līdz šim bija ļoti populāra, bet tagad dabasgāzes cenas dēļ situācija mainās. Patlaban vidēji lielai ģimenes mājai gāzes katls, kas maksā 1000-1500 latu, kopā ar pieslēgšanu gāzes vadam atkarībā no dzīvesvietas var izmaksāt tikpat vai dārgāk nekā ierīkot siltumsūkni. Domāju, ka turpmāk alternatīvos siltumapgādes veidus - siltumsūkņus, saules baterijas, kā arī atjaunojamo, nevis fosilo, kurināmo Latvijā izmantos arvien plašāk, un tiem, kas šos risinājumus ievieš jau tagad, nākotnē tas atmaksāsies.

Ivars Bībers, SIA Viessmann tirdzniecības inženieris

Izvēloties zemes siltumsūkni, kas pašlaik ir visizplatītākais siltumsūkņu veids, jārēķinās, ka blakus mājai jābūt pieejamai zemes platībai, kur ierakt cauruļu sistēmu, kas uzņem zemes siltumu. Vajadzīgā zemes platība atkarīga no siltumsūkņa jaudas. Piemēram, lai saražotu siltumu mājai ar apdzīvojamo platību 200 kvadrātmetri, caurules nepieciešams ierakt ap 400 kvadrātmetru platībā. Uz šīs zemes nedrīkst atrasties ēkas vai koki, tomēr var augt zālīte, puķes, var būt ierīkoti celiņi.

Jāņem vērā
  • Gāzes katls mājai ar vidēju dzīvojamo platību līdz 200 m2 maksā 1000-1500 latu;
  • Lētāk un videi draudzīgāk ir izmantot kurināmo no atjaunojamiem resursiem: šķeldu, granulas u.tml.
  • Elektriskos sildītājus: eļļas radiatorus, dvieļu žāvētājus, konvektora tipa sildītājus, siltās grīdas u.c. parasti lieto kopā ar citiem apkures veidiem
  • Sākotnējās siltumsūkņa apkures sistēmas izmaksas ir 10-15 tūkstoši latu
  • Gaisa nosūces kanālus ierīko virtuvēs, vannas istabās, tualetēs, katlu telpā, pirtī; pieplūdes - dzīvojamās telpās un guļamistabās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko