"Tos burvīgos kaķēnus un kucēnus vairāk vajag cilvēkam, ne pašiem dzīvniekiem," uzskata Slokas veterinārās ambulances vadītāja Rita Ozola, viena no atzītākajām dzemdību speciālistēm suņu un kaķu veterinārijas jomā Latvijā. Nav mazums jauno saimnieku, kuri pārliecināti, ka vismaz vienreiz viņu pasaulē burvīgākais mīlulis jāsapāro, jo "daba taču sauc!". Ir arī citi argumenti, kuriem gan nav dokumentāla apstiprinājuma, tāda kā ciltsraksti un izietas obligātās dzīvnieka veselības pārbaudes. Daba varbūt arī sauc, taču saprātīgam mājdzīvnieka īpašniekam jāapzinās, kādus riskus, izdevumus un cik milzīgu atbildību no viņa paša prasīs šī kucēnu vai kaķēnu deviņu nedēļu gaidīšana un laiks pēc tās, norāda daktere Ozola.
Dzīvības buča un jaunības eliksīrs
"Skolas gados vasaras pavadīju laukos pie vecmāmiņas Kuldīgas pusē, Īvandē. Un tur bija teles. Govju apsēklošana, noteikto datumu gaidīšana, teļu dzimšana – tas viss tik ļoti mani saistīja! Kad gāju studēt veterinārmedicīnu uz toreizējo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, nezināju, ka arī suņus un kaķus ārstē. Es taču no laukiem," tagad atceroties smej Rita. Bērnībā ne suni, ne kaķi vecāki viņai nav ļāvuši turēt. Stājoties akadēmijā 1991. gadā, sākušies arī kolhozu juku laiki, un jaunajai ventspilniecei Īvandes vasaras rezidencē pavadītais laiks ne tikai ar teļiem, bet arī ar vecmāmiņas suņiem un kaķiem raisījis zinātkāri, studiju virzienu veiksmīgi pavēršot mūsu mazo brāļu dakterēšanas procesos.
Pirmās pieņemtās mājdzīvnieka dzemdības savā jaunas dakteres praksē Rita gan neatceroties. "Toties spilgtā atmiņā palicis kāds labradors Jūrmalā, Semafora ielā, kad sapratu, cik ļoti suns kā mājdzīvnieks ir
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60