Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. janvāris
Spodris, Kārlis

Ko slēpj Baltijas jūras dzīles?

Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē. Tā jau vēsturiski bijusi ļoti nozīmīgs transporta punkts – kopš akmens laikmeta jūras ceļus izmanto gan kravu nogādāšanai, gan zvejošanai, gan arī ceļošanai. Tieši tāpēc tā glabā daudzus vēl neatklātus noslēpumus.

Jūru un okeānu dzīlēs nogrimušie kuģi var pastāstīt daudz ko jaunu – sākot ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un atsevišķu cilvēku likteņiem, līdz pat laivu būvniecības veidiem un izmantotajiem priekšmetiem dažādos laika periodos. 

Ūdenslīdēju, vraku izmeklētāju un arheologu uzdevums ir noskaidrot, kādi bijuši nogrimušo transportlīdzekļu avārijas iemesli, ko tajā brīdī piedzīvoja pasažieri un kas atradās uz klāja. Modernās tehnoloģijas mūsdienās to ļauj darīt vēl profesionālāk – ar tām ir iespējams ielūkoties tur, kur cilvēks līdz šim nav spējis piekļūt.

Gaidot raidījuma “Vraki okeānu dzīlēs” pirmizrādi pirmdien, 10. janvārī, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, iepazīstinām ar interesantākajiem Baltijas jūras noslēpumiem.

Zemūdens datu ieguves ierīces “aizklejošana”

Starp instrumentiem, ko Eiropas zinātnieki izmanto, lai izprastu klimata pārmaiņas, ir arī Baltijas jūras zemūdens observatorijas tehnoloģijas, kas mēra metānu jūras gultnē, ūdens straumju plūsmas un iegūst citus datus. 

2019. gadā viena no zemūdens instalācijām mistiski pazuda. Tā apturēja datu pārraidi 21. augustā. Instruments bija daļa no sistēmas, kas sniedza nozīmīgu informāciju par ekosistēmu Baltijas jūras piekrastē gar Vāciju un Dāniju. 

Zinātnieku teorijas bija dažādas. Sākumā pētnieki domāja, ka ir radusies tehniska kļūda. Vēlāk, saprotot, ka priekšmets pazudis, radās pieņēmumi, ka to izkustināja jūras dzīvnieki vai spēcīgas, vētras sakultas straumes. Pētnieku redzeslokā nonāca arī versija, ka to izdarījuši cilvēki. 

2020. gada februārī vienu no instrumenta daļām izdevās atrast. Rāmja gabals, ko atguva, bija ar sensoriem aprīkota observatorijas daļa. Lai gan rāmis saglabājies salīdzinoši labā stāvoklī, sensori bija stipri bojāti vai arī pavisam pazuduši. Taču joprojām nav skaidrs, kas un kā instrumentu pārvietoja no sākotnējās pozīcijas uz vietu, kur to atrada. Līdz šim nav arī zināma otras daļas atrašanās vieta.

Mistiski pazudusī Dzintara istaba

Vācu kravas kuģa “Karlsruhe” vraks Baltijas jūrā atrodas 91 metra dziļumā. To 1945. gadā pie Polijas krastiem nogremdēja Padomju Savienības spēki. Pētnieki apgalvo, ka kuģis joprojām ir labi saglabājies un, iespējams, slēpj neatklātus stāstus.

“Karlsruhe” bija viens no pēdējiem kuģiem, kas atstāja Vācijas pilsētu Kēnigsbergu (tagadējo Krievijas pilsētu Kaļiņingradu), kad to kara beigās aplenca Padomju un britu spēki. Rakstiskās liecības apgalvo, ka uz tā atradās neparasti liela krava. 

Pētnieki izteikuši teorijas, ka uz klāja varētu būt bijušas lietas no pazudušās Dzintara istabas. Slavenā istaba atradās cara Pētera I sievas Katrīnas I pilī, netālu no Sanktpēterburgas. Telpa bija ļoti grezna – uz tās sienām mirdzēja dzintara paneļi, zelta lapas un citi rotājumi. Taču kara laikā viss telpas saturs, tostarp teju 56 kvadrātmetri dzintara, pazuda noslēpumainos apstākļos.

Kopš tās pazušanas ir bijuši simtiem rakstu un dažādu spekulāciju par to, kur atrodas dārgumi – šahtā, bunkurā, vai tomēr jūras dzelmē? Taču līdz pat šai dienai nevienam savu teoriju pilnībā pierādīt nav izdevies.

Tūkstošiem koka kuģu vraku

Cilvēki Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši kopš ledus laikmeta beigām. Vēsturiski ūdens tuvums ir bijis īpaši svarīgs izdzīvošanai. Jau izsenis Baltijas jūru aktīvi izmanto ceļošanai, atpūtai, cilvēki tur devušies medībās un, protams, arī karojuši. 

Secināts, ka nekur citur pasaulē nav tik daudz labi saglabājušos koka kuģu vraku kā Baltijas jūras dzelmē. Pētījumi liecina, ka ļoti daudzi no tiem, iespējams, vēl nemaz nav atklāti.

To, ka vēsturiskās liecības Baltijas jūrā saglabājušās tik ilgu laiku, nodrošinājusi jūras vide. Pateicoties unikālai iesāļa ūdens, aukstuma, tumsas un zema skābekļa daudzuma kombinācijai, daudzus materiālus, arī koksni, var saglabāt gandrīz ideālā stāvoklī.

Lielākoties jūrās un okeānos, kur ūdens ir ļoti sāļš, vrakus sabojā arī tā sauktais “kuģu tārps” jeb urbējgliemene. Tā atstāj savas olas koksnē, un vēlāk kāpuri ar to barojas. Tieši tāpēc koka vraki parasti izzūd salīdzinoši ātri. Baltijas jūrā šādu iemītnieku nav.

Interesanti, ka jūras zemūdens mantojumā ir ne tikai ūdens transportlīdzekļu atliekas. Pētnieki secinājuši, ka tur atrodamas arī akmens laikmeta apmetņu liecības, vikingu kuģi, kā arī ostu un rūpniecības paliekas.

Top komentāri

VVZ
V
Baltijas jūras dzīles slēpj vispirms jau ķīmiskos ieročus- PSRS armija netālu no Liepājas jūrā izgāza lielu daudzumu ar ķīmiskajiem ieročiem- iprītu utt. metāla mucās, kas korodē. Šīs mucas netiek meklētas un neitralizētas. Vēl Baltijas jūra slēpj lielu daudzumu fosfora, kas palicis ūdeņos pēc fosfora bumbu spridzināšanas, ko veica PSRS armija. Vēl Baltijas jūrā ir ievērojams daudzums smago metālu, īpaši dzīvsudraba. Dzīvsudraba koncentrācija īpaši pieauga pēc eirokomisāra Andra Piebalga lēmuma aizliegt parastās kvēlspuldzes. Sakarā ar to, ka uz to laiku LED tehnoloģijas bija bērnu autiņos, kvēlspuldžu vietā plaši tika izmantotas dzīvsudraba "ekonomiskās" spuldzes, un krasi pieauga Hg piesārņojums, par ko varam pateikties bijušajam eirokomisāram enerģētikas jautājumos Andrim Piebalgam. Vēl Baltijas jūrā ir liels daudzums nesprāgušas munīcijas- mīnu, šāviņu utt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 28.01.2022(1)

Tev patīk dot padomus, bet neviens tevī neieklausās? Nodibini konsultāciju firmu, sāc ņemt naudu par padomiem, un klausītāji uzradīsies!

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko