Nišas produkts
Bumbieru sidrs ir nišas produkts, jo parasti tiek gatavots mazākos daudzumos – tam nepieciešamas specifiskas bumbieru šķirnes, kas nav tik plaši audzētas kā āboli.
Tradicionāli poiré ir populārs Francijā (īpaši Normandijā) un dažās Anglijas daļās, kur bumbieru sidru sauc perry. Tas ir senāks angļu nosaukums šim sidram – to izmanto īpaši tādos reģionos kā Glosteršīra un Herefordšīra, kur tradicionāli audzē bumbierus dzērieniem.
Ābolu sidrs ir plaši izplatīts visā pasaulē, tas arī tiek masveidā komerciāli ražots. Bumbieru sidrs bieži sastopams tikai amatnieku darītavās vai specializētos veikalos.
Bumbieru sidrs ir īpašs, aromātisks un ekskluzīvs dzēriens, bet pasaules mērogā un pat lokāli nav tik slavens kā ābolu sidrs.
Taču gan poiré, gan perry vēsture sniedzas vairāku gadsimtu pagātnē. Tas tiek gatavots, fermentējot noteiktu bumbieru šķirņu sulu (līdzīgi kā ābolu sidru), bet dzēriens ir maigāks, aromātiskāks un bieži vien nedaudz saldāks. Eiropā bumbieru sidrs baudīts jau kopš viduslaikiem.
Franču poiré tiek uzskatīts par smalku, aristokrātisku dzērienu, bieži pasniegts kā svētku dzēriens. Leģenda vēsta, ka karaļnami to izvēlējās kā īpašu cienastu, jo dzēriens bija smalkāks nekā ābolu sidrs un saglabāja bumbieru aromātu pat pēc ilgas uzglabāšanas.
Angļu perry vai pear cider ir tradicionāls dzēriens Herefordšīras, Glosteršīras un citos reģionos.
No kā gatavo?
Tradicionāli poiré tiek gatavots no speciālām bumbieru šķirnēm, kas satur mazāk cukura un ir aromātiski, piemēram, ‘Williams’ vai ‘Doyenné du Comice’. Izspiež sulu un ļauj tai fermentēties zemā temperatūrā, līdz veidojas dzidrs, viegli gāzēts dzēriens ar delikātu aromātu.
Arī angļu perry tiek gatavots no īpašām bumbieru šķirnēm, kas piemērotas dzēriena ražošanai, nevis parastiem saldajiem galda bumbieriem. Perry bieži tiek gatavots no vietējām, reģionāli ekskluzīvām bumbieru šķirnēm. Šie bumbieri parasti ir ar augstu skābuma un mazāku cukura saturu, lai dzēriens fermentētos kontrolēti un iegūtu labu aromātu.
Bumbieriem ir intensīva garša, bieži nedaudz rūgtena vai pikanta, tas piešķir dzērienam raksturīgu «bumbieru profilu». Populārākās šķirnes: ‘Blakeney Red’ – aromātiska, mazliet salda, Glosteršīras klasika; ‘Stinking Bishop’ – ļoti aromātiska, ekskluzīva šķirne ar unikālu smaržu; ‘Doyenné du Comice’ – plaši izmantota, saldāka šķirne, piešķir maigu garšu.
Perijs tiek gatavots no vairākām šķirnēm kombinējot, lai nodrošinātu līdzsvarotu garšu – saldumu, skābumu un aromātu.
Ar ko atšķiras?
Franču un angļu bumbieru sidri atšķiras gan pēc ražošanas tradīcijām, gan garšas niansēm.
Franči savam sidram bieži izmanto aromātiskās šķirnes, kas dod vieglu, ziedainu un saldenu garšu. Angļi sava perija gatavošanā izmanto šķirnes, kurām ir mazāks cukura daudzums un nedaudz rūgtena garša, kas rada dzēriena raksturu.
Tāpēc poiré ir maigāks, saldāks, aromātisks, ar izteiktu bumbieru smaržu; bieži vieglāk dzerams un elegants. Poiré bieži tiek pasniegts kā aperitīvs vai desertu dzēriens.
Savukārt perry biežāk ir nedaudz rūgtens, sausāks, ar izteiktu raksturu un zemes notīm; dažkārt tam ir vairāk lauciniecisks stils. Perijs tradicionāli tiek dzerts kā rudens–ziemas dzēriens vai festivālu laikā, bieži tas ir arī mājas darītavu piedāvājumā.
Savukārt, salīdzinot ar ābolu sidru, var teikt, ka bumbieru sidrs ir maigāks, aromātiskāks un saldāks, savukārt ābolu sidrs – skābāks, dzirkstošāks un strukturētāks, dažkārt pikantāks, asāks. Bumbieru sidrs ir «siltāks» – ar vieglu medus un riekstu noti, piemērots vieglai baudīšanai.
Gan Francijas, gan Anglijas tradīcijās bumbieru sidrs tiek baudīts kā svētku dzēriens – to pasniedz brīvdienu un ražas svētku laikā, jo tas atgādina par saules siltumu, dārza smaržu un rudens ražu.