Senatnē savvaļas augi bija nozīmīgs pārtikas avots. Attīstoties zemkopībai, to izmantošana pārtikā samazinājās, aprobežojoties ar ogu, riekstu, zāļu tēju, bērzu un kļavu sulu ieguvi. Citu savvaļas augu daļu izmantošana pārtikā pieauga tikai neražas, karu, epidēmiju vai citu klizmu gados, kad pietrūka zemkopībā iegūto produktu. Tagad atkal atgriežamies pie savvaļas augiem.
Pļavas āboliņa (Trifolium pratense) lapas un ziedkopas izmanto salātos. Lieto arī vārītas. Sagrieztas un sviestā viegli apbrūninātas ziedkopas izmanto pīrāgu pildījumā kopā ar citiem zaļumiem un maltu gaļu. Izmanto arī sēklas, kuras ievāc rudenī. Pēc izžāvēšanas tās samaļ un bagātina ēdienu. Sēklas var arī apgrauzdēt. Pļavas āboliņš sastopams pļavās, ceļmalās, ganībās, meža laucēs, kā arī kultivētos zālienos.
Ārstniecības pienenei (Taraxacum officinale) ēd pumpurus, ziedus un jaunās lapiņas. Pieneņu ziedkopu pumpurus marinē. Jo pumpurs mazāks un ciešāk slēgts, jo gardāks būs «viltotais kapers». Tāpat kā īstos kaperus, tos pievieno uzkodām – lasim, forelei, steikam, putnu gaļai, pastai, aukstajām mērcēm un sviestam. Var izmēģināt citās valstīs iecienītu desertu – neizplaukušiem ziedkopu pumpuriem uzmanīgi noņem zaļās lapiņas, lai atbrīvotos no rūgtuma. Pumpurus iemērc plāno pankūku mīklā un ātri apcep karstā eļļā, līdz iegūst zeltainu nokrāsu. Uz salvetes notecina eļļu, pēc tam kārto uz šķīvja un pārkaisa ar pūdercukuru. Izplaukušu ziedkopu dzeltenās vainaglapas pievieno omletēm, salātiem, zupām, padarot to izskatu pievilcīgāku, bet pašu ēdienu vērtīgāku. Pieneņu jaunās lapas izmanto salātos. Ja rūgtenums traucē, lapas var blanšēt vai pusstundu paturēt aukstā sālsūdenī. Franči gatavo salātus, kuros pieneņu lapas pasniedz ar majonēzi vai augu eļļu, sinepēm un sāli. Pieneņu lapas labi saderēs gan ar maigas garšas sastāvdaļām – bietēm, burkāniem un zaļajiem zirnīšiem, gan spēcīgākām garšām – skābiem kāpostiem, lociņiem, sīpoliem. Tās var pievienot zaļumu pesto un kā piedevu gaļas ēdieniem. Jaunās pieneņu lapas pievieno biezzupām.
Parastajai ērgļpapardei (Pteridium aquilinium) ēd jaunos dzinumus. Tie ir iecienīti Japānā, Ķīnā, Dienvidkorejā. Uzskata, ka tie ir līdzvērtīga delikatese sparģeļiem, olīvām un šampinjoniem. Tālajos Austrumos var iegādāties eļļā ceptu parasto ērgļpaparžu dzinumu konservus. Dzinumu ievākšanas laiks ir ļoti īss – apmēram divas nedēļas atkarībā no katra gada klimatiskajiem apstākļiem. Jaunos dzinumus (tikai tos, kuru lapa nav atritinājusies, bet dzinuma galā saritinājusies stingrā gliemezītī) izmanto līdzīgi sparģeļiem. Viegli tvaicētus jaunos dzinumus marinē gan atsevišķi, gan kopā ar dārzeņiem. Ja dzinumus vēlas baudīt ceptus, tos pirms tam mērcē sālsūdenī.