Britu sidrs – robustāks, alternatīva alum
Atšķirībā no franču sidra Cider Country darītie sidri ir spēcīgi, zemnieciski un ar raksturu. Garšā tie parasti ir sausāki, robustāki, bieži stiprāki pēc alkohola satura (5-7%), ar izteiktu rūgtumu un dziļumu pēcgaršā. Britu salās sidri vairāk līdzinās alus alternatīvai un tiek dzerti pintēs krogos.
Sidra zeme nav tikai mārketinga jēdziens – šī teritorija Anglijas rietumos gadsimtiem ilgi ir bijusi britu sidra ražošanas centrs. Kāpēc tieši tur tiek ražots slavenākais britu sidrs?
Šajā reģionā sidra tradīcijas aizsākās jau viduslaikos, kad klosteros sāka raudzēt vietējos ābolus. Parastie ēdamie āboli nav piemēroti sidram – lai piešķirtu dzērienam dziļumu, vajadzēja īpašas šķirnes ar rūgtenu garšu. Laika gaitā šeit izveidojās unikāls sidra kultūras centrs, ko tagad briti ar lepnumu sauc par Cider Country.
Ābolu šķirnes un sidra gatavošana
Sidra āboli tiek dalīti trīs grupās: rūgtenie (bittersweet) – piemēram, Dabinett, Yarlington Mill. Rūgtie (bittersharp) – piemēram, Foxwhelp. Skābie (sharp) – piemēram, Kingston Black. Šo šķirņu kombinācija ļauj radīt dzērienus ar bagātīgu garšu un līdzsvaru starp saldumu, rūgtumu un skābumu.
Gatavošanas tehnoloģijā mazajās lauku saimniecībās nemainīgi saglabājusies gadsimtiem senā klasiskā metode. Ābolus novāc un atstāj nedaudz nogatavoties. Novākšanas laiks galvenokārt ir oktobris un novembris. Reizēm sidra āboliem ļauj nokrist pašiem. Tas nodrošina augstāku cukura saturu un bagātīgāku garšu. Mazās saimniecībās ābolus reizēm vāra mucās kopā ar lapām un zariem, kas piešķir papildu raupjumu un tanīnus.
Āboli tiek sasmalcināti, un no tiem tiek izspiesta sula. Tradicionāli sulu raudzē ozolkoka mucās. Raudzēšanas process ilgst vairākus mēnešus, dažkārt pat gadu, tā iegūstot sausu, stipru (5-7%), robustu dzērienu ar izteiktiem tanīniem. Lielākie ražotāji izmanto arī modernākas metodes, raudzē sidru lielos konteineros, bet mazās saimniecības joprojām turas pie senajām receptēm.
Sidra zemes slavenākie ražotāji ir Westons Cider (Herefordšīra) – uzņēmums darbojas kopš 1880. gada, pazīstams ar tradicionālajām receptēm. Thatchers (Somerseta) – ģimenes uzņēmums ar 100 gadu vēsturi. Sheppy’s (Somerseta) – viens no vecākajiem sidra namiem, kas turpina amatnieciskās tradīcijas. Aspall (Safolka, ārpus Cider Country, bet ļoti atzīts ražotājs).
Kā baudīt britu sidru
Sidru tradicionāli pasniedz vēsu, lielās pintes glāzēs, līdzīgi kā alu. Sausākie sidri labi piestāv pie britu siera un gaļas ēdieniem, saldākie – pie desertiem vai vieglām uzkodām. Pēdējā laikā populāri kļuvuši arī dzirkstošie sidri, kas tiek pasniegti svinīgos brīžos kā alternatīva šampanietim.
Bumbieru sidrs
Cider Country reģioni ir pazīstami ne tikai ar ābolu, bet arī ar bumbieru sidriem, kurus tradicionāli sauc par perry.
Bumbieru sidrs tiek gatavots līdzīgā veidā kā ābolu sidrs. Tam netiek izmantoti parastie ēdamie bumbieri, bet īpašas bumbieru šķirnes. Slavenākās šķirnes ir, piemēram, Blakeney Red, Hendre Huffcap un Brandy Perry Pear. Šie bumbieri nav saldi galda augļi – tie ir nelieli, rūgteni, ar augstu tanīnu saturu, kas dzērienam piešķir dziļumu.
Bumbieru sula tiek spiesta un raudzēta līdzīgi kā ābolu sidra gadījumā. Perry ir grūtāk gatavot nekā ābolu sidru, jo bumbieru sula satur vairāk dabīgo tanīnu un ir mazāk stabila. Tāpēc perry bieži tiek uzskatīts par izsmalcinātāku un retāku dzērienu nekā klasiskais ābolu sidrs. Perry parasti ir maigāks, ar ziedainām un augļainām notīm, bet vienlaikus var būt arī ļoti sauss un skābens. To pasniedz vēsu, bieži kā alternatīvu baltvīnam vai ābolu sidram. Westons un Thatchers ražo arī perry variācijas. Oliver’s Cider & Perry (Herefordšīra) ir īpaši atzīts neliels ražotājs, kas saglabā tradicionālās bumbieru sidra receptes.