Ar vērtējošu skatu
Kameras iepakojuma kaste, ņemot vērā aparāta izmērus, ir neliela, taču tajā ievietots viss darbam nepieciešamais, pat objektīva saules blende. Tā, protams, ir noderīga, pildot savas pamatfunkcijas – novērš sānu gaismas nokļūšanu objektīvā, mazinot dažādus nevēlamus efektus. Taču saules blende lieliski pilda arī otru funkciju – pasargā objektīvu no nosmērēšanas un pirkstu nospiedumiem. Tāpēc ir ieteicams to vienmēr uzlikt, kad fotografējat.
Kamera aprīkota ar tādu pašu EXRCMOS 12 Mpix. sensoru, kā Next iepriekšējā numurā apskatītā Fujifilm X10.
Jau uzmetot aci, kameras korpuss skaidri vēsta, ka tās mērķauditorija ir ļaudis, kuriem patīk spoguļkameras izskata un arī izmēra kameras, bet nav vēlmes staipīt līdzi veselu somu ar objektīviem. Spriediet paši: par spīti tam, ka kameras sensors ir lielāks (2/3" – 8,8 x 6,6 mm) nekā vairumam kompaktkameru un arī dažai labai superzoom kamerai, tomēr Fujifilm ir izdevies kamerā uzstādīt objektīvu, kas tiešām ļaus kameru lietot gandrīz jebkurā situācijā, jo ir 26 x tālummaiņa, no 24 līdz 624 mm ekvivalents un gaismasspēja kā vairāk vai mazāk jebkuram standarta objektīvam – F2.8-5.6. Tātad, lai šādu tālummaiņas diapazonu iegūtu sopoguļkameras īpašnieks, tam nāktos izmantot vismaz trīs objektīvus, no kuriem (zinot no pieredzes) viens (lielākais) sver pat 2 kg.
Protams, spoguļkamerai ir priekšrocības, un arī bildes, kā saka, ir pavisam citas, bet lielum lielais vairums fotogrāfu tomēr izvēlēsies ko vieglāku.
Skatu meklēšanai var izmantot gan atlokāmu, bet negrozāmu 460k LCD, gan arī 1,44 Mpix. vizieri, kuram tuvinot aci LCD izslēdzas.
Kameras apdare ir kvalitatīva, un, protams, ir gan režīmu pārslēgšanas ripa, gan virzientaustiņš aizmugurē, gan arī vairākas spoguļkamerām raksturīgās vadības pogas ekrāna kreisajā malā.
Kļūstam par aculieciniekiem
Kā jau minēts, gan kameras X-S1 sensors, gan attēlu procesors ir tieši tādi paši kā retrostila kompaktkamerai X10. Šis ir savā ziņā unikāls sensors, jo īpaši veidots tā, ka to var darbināt divos režīmos: kā normālu 12 Mpix. sensoru vai arī kā 6 Mpix. sensoru (faktiski ir it kā divi 6 Mpix. sensori, kas katrs tiek eksponēts atšķirīgi) ar palielinātu dinamisko diapazonu – ēnas attēlos nav tik dziļas un debesis tik pārgaismotas, jo fotografē kaut ko, kā uzņemšanai ekspozīcijas parametri labi neder ne ēnām, ne debesīm. Līdzīgu efektu var panākt uzņemot RAW datnēs un tad konvertējot ar programmām, kas spēj no šīm datnēm izvilkt skaistāku bildi. Tas, iespējams, jo vairums kameru RAW datnē uzņem 12 un pat 14 bitus katrai pamatkrāsai (parasti RGB), kamēr izplatītais JPG formāts spēj saglabāt tikai 8 bitus katrai krāsai.
Uzņemtie attēli ir kvalitatīvi, taču DR režīmā uzņemto (6 Mpix.) attēlu izšķirtspēja ir samērā neliela. Te lietotājam jāizšķiras, kas šķiet svarīgāk – izšķirtspēja vai dinamiskais diapazons.