Ne jau tāpēc, ka uz tās būtu novērojamas paranormālas parādības, bet gan tāpēc, ka klusais, priežu ieskautais ceļš kļuvis par perfektu uzskates līdzekli Kas (vai drīzāk, kā) notiek Latvijā? Vispirms to remontēja četrus mēnešus ilgāk, nekā bija solīts.
Pēc tam tur tika uzbūvētas trīs
nevienam nevajadzīgas saliņas, pret kurām ziemā nolauzt riteņus, un
brīnumjauks gājēju celiņš, pa kuru vizināties ar skrituļslidām, jo kaut
kur mērķtiecīgi iet kājām pa Šmerļa ielu nav nepieciešamības, bet tumsā
vienkārši bail. Saliņu ierīkošanās degsmē aizmirsās pabeigt asfalta
segumu, tāpēc vienā joslā tika atstāts seksīgs "slieksnis", kas iedzina
stresā zemprofila riepu cienītājus. Drīz pēc tam pārsimt metru tālāk
segums iebruka vispār, izveidojot krāteri, kurā nolauzt riteņus, ja nav
pacietības gaidīt ziemu, līdz varēs aizķert saliņas, kuru konfigurācija
darītu godu mākslīgajiem sēkļiem Arābu Emirātos. Kad beidzot viss tika
savests kārtībā un pa Šmerļa ielu varēja normāli braukt — vai vēl
sekojat domai? —, uz tās nekavējoties paslēpās Ceļu policija. Tā
uzcītīgi ņēmās raut malā pārkāpējus, kas bija atļāvušies braukt ar
šausminošu ātrumu, piemēram, 74 km/h. Tā kā iela ir šaura arī pēc
heroiskās rekonstrukcijas un pa to kursē autobuss, apturētajiem auto
lika izbraukāt mīkstās apmales, kuras tieši pirms nedēļas svīstot savās
oranžajās "robās" iekopuši un apsējuši ceļa strādnieki. Klusībā
apzinoties, ka bez viņiem satiksme šeit ir drošāka nekā ar viņiem,
kārtības sargi izvēlējās sen izstrādāto taktiku — iedvest vadītājiem
vainas sajūtu, pirms viņi paspējuši atvērt muti. Krustojums, gājēju
pāreja, atļautais ātrums, avārijas — nu, vai nu jūs nezināt...
Vaļu glābšana pie stūres
Pēc līdzīgas sistēmas darbojas ikviens hibrīdauto. Pirms jūs paspējat
aizdomāties par ieceres lietderīgumu kā tādu, automašīna ņemas
hipnotizēt braucēju ar uzrakstiem ECO, kas nodziest, tiklīdz
neuzmanīgāk nospiež gāzes pedāli. Rafinēti izstrādāti borta datori
padara jūs atkarīgus no puķīšu vai uzkrāto kilovatu brikešu audzēšanas.
Ja tāda vai citāda iemesla dēļ daļa bremzēšanā iegūtās enerģijas tomēr
nejauši tiek izniekota, automobilis sazīmē pārmetošas līknes un nolemj
jūs bezmiega naktij, kurā jūs metāsities pa spilvenu, dzirdot mirstošo
vaļu vaidus izkusušās Grenlandes piekrastē vai gara acīm skatot
izbadējušos bērnus Āfrikā. Īsāk sākot, hibrīdautomobilis, apzinoties,
ka arī bez tā dzīve nemaz nav tik nicināma, arī cenšas izraisīt vainas
apziņu. Protams, kā jebkurā mehānismā, ko radījuši inženieri,
hibrīdautomašīnai piemīt vērienīga porcija loģikas. Reizēm pat lielāka
nekā policista aizrādījumiem.
Pirmais reālais konkurents
Daudzu autobraucēju (neslēpšu, arī manu) rezervēto attieksmi pret
hibrīdiem jeb automašīnām ar kombinētām spēka iekārtām nereti izraisa
nozares pioniera Toyota uzstājīgā propaganda. Tāpēc jo simpātiskāks ir
pirmais reālais konkurents Honda Insight. Automašīnu pircējam nemēģina
"iebarot" kā panaceju pret astronomiskām degvielas cenām, globālo
sasilšanu un krīzi, bet gan kā alternatīvu parastam Accord. Būtu bijis
vēl labāk, ja Insight arī izskatītos līdzīgs parastam auto, taču tā
nav. Honda diezgan bezkaunīgi nokopējusi iepriekšējā Prius formu, tāpēc
Insight izskatās pēc tāda paša gludekļa. Taču atšķirībā no 1999.gada
Insight I, kas bija būvēts Jauno tehniķu stacijā, Insight II ir prāva
automašīna ar piecām durvīm, 4—5 sēdvietām un ietilpīgu bagāžnieku.
Gandrīz kā motorlaiva
Tehnoloģiju fanātiķiem, kas komentāros zem konceptauto bildēm raksta —
"Kā es gribētu braukt ar tādu!" — vajadzētu nekavējoties izpārdot visu
iedzīvi un dauzīties pie Honda dīlera durvīm. Pie Insight stūres
nepamet sajūta, ka braucam ar eksperimentālu automobili. Ne jau tāpēc,
ka tas nepārtraukti stāda rīsus infodisplejā, lai atgādinātu par
apdraudētajiem vaļiem. Insight ir visdīvainākā sēdpozīcija, kādu
gadījies redzēt ielas automašīnā. Stūre atrodas tik zemu, it kā brauktu
ar motorlaivu, bet, ja stūri paceļ augstāk, tad neredz elektronisko
spidometru. Tā kā šī ķeza neilgā laika sprīdī gadās jau otro reizi un
jau otrā automašīnā, atliek secināt, ka elektroniskie ātruma rādītāji
nav paredzēti 1,82 m gariem ļaudīm. Insight salonam ir vēl kāda
īpatnība — tas izgatavots no mazās klases automobiļa un, kā jau
ekomobilis, arī pārstrādātas plastmasas. Nezināmu iemeslu dēļ japāņu
mazmašīnās katrs kloķis un poga ir četras reizes lielāks nekā premium
auto. Tāpēc Insight radio ir tik liels, ka faktiski jau atrodas
pasažiera pusē. Bērniem uz stingrāko jānoliedz mest saldējuma kociņus
caurumos blakus aizmugurējam sēdeklim, jo tie dzesē 84 sekciju
akumulatoru zem grīdas.
Ar 4,5 litriem pa pilsētu
Atšķirībā no Toyota hibrīdiem, kas spēj nelielu attālumu nobraukt ar
elektromotoru vien, Insight to nevar. Tāpēc, pagriežot atslēgu, uzreiz
ieskanas 1,3 litru dzinējs. Cīņā ar fizikas likumiem to atbalsta
niecīgs 10 kilovatu elektromotors. Pa abiem šis tandēms izspiež nedaudz
vairāk par 100 ZS, taču pilsētā ar to pārpārēm pietiek. Uz šosejas viss
ir nedaudz citādi. Paātrinoties ātri vien tiek iztērēta akumulatorā
uzkrātā enerģijas rezerve, un benzīna motora mazspēja kļūst fiziski
jūtama. Taču, ja neņem vērā saspringto motora troksni, apdzenot pat
satiksmes autobusu, Honda Insight tīri labi iekļaujas plūsmā un pat
saglabā hibrīda cienīgu degvielas patēriņu — zem 7 litriem. Pilsētā var
iemanīties nobraukt ar 4,6 l/100 km — bez jokiem! Taču par 100%
pilsētas automašīnu Honda Insight padara pavisam kas cits. Pirmām
kārtām, tā ir piekare, kas neizceļas ar normālām hondām raksturīgo
komfortu un stabilitātes savienojumu pat pa dārgajiem Latvijas ceļiem.
Taupa pat uz gaisa rēķina
Braukšana ar Insight pa zemesceļu vispār ir satriecošs piedzīvojums, jo
ekoriepas pa granti lāgā negrib turēties, bet paļauties uz kuslā motora
un CVT variatora izlēmīgu rīcību nevar. "Ātrumu" lāpstiņas zem stūres
gan noder. Labi, neviens nebūvē hibrīdautomobiļus, lai ar tiem nēsātos
pa Latvijas granti, taču izrādās, ka tos nebūvē arī braukšanai stiprā
vējā. Pavasara negaisu vētras pļaukāja Insight superaerodinamisko
virsbūvi uz nebēdu. Tas, protams, atkal uz atklāta lauka un pa šoseju,
tomēr plāno durvju dēļ sajūta ir neomulīga. Tātad jāslēpjas pilsētā.
Tur savukārt atklājas, ka Honda ietaupījusi uz elektroierīču rēķina, jo
Start & Stop sistēma reizē ar motoru izslēdz arī kondicionieri
(Prius tā nav). Motors parasti iedarbojas, pirms vēl nodzisusi sarkanā
gaisma un atlaista bremze. Turklāt tā notiek arī ECON režīmā, kad
kondicionieris vispār nedarbojas. Un vēl — lai izvairītos no loģikas
sacensībām ar CP, nedrīkst paļauties uz cruisecontrol, jo Honda Insight
tā darbojas ar pielaidi abos virzienos, lai ekonomētu degvielu ceļa
kāpumos.
Hibrīds bez kompromisiem
Braukšana ar hibrīdautomobili nebūs saistīta ar kompromisiem un
neērtībām, ja samaksāsiet par to trīs Insight cenas un tas sauksies
Lexus. Te durvis ir biezas, skaņas izolācija vienreizēja, klimata
sistēma darbojas vienmēr, cruisecontrol ir attāluma radars un pēc tā
visa vēl paliek enerģija highend stereosistēmai ar 15 skaļruņiem. Lexus
RX450h turpina Toyota korporācijas sekmīgo ieceri ieviest hibrīdmotorus
dārgos krosoveros. Šim piemēram gatavojas sekot arī citi ražotāji, un
tikai saprātīga alternatīva moderna dīzeļa izskatā bremzē elektromotoru
triumfu dārgos džipos. Tā kā Lexus RX dīzeļa nav un nebūs, daudzviet
Eiropā to vispār pārdod tikai hibrīda formā, jo rijīgajam benzīna RX350
tur nav nekādu izredžu. Pie mums tas joprojām ir cieņā, taču netrūkst
arī tādu, kas grib uz sava RX redzēt zilu Lexus logotipu un uzrakstu
Hybrid. Vaļu liktenis viņiem, protams, nerūp, vienkārši braukt ar
Lexus, kam pēdējais burts ir h, ir prestiži.
Sastrēgumu karalis
Hybrid Sinergy Drive ir sarežģītāks un progresīvāks mehānisms par Honda
Integrated Motor Assist, kurā starp dzinēju un ātrumkārbu vienkārši
ieskrūvēts elektromotors. Lexus RX450h demonstrē apbrīnojamu dinamiku,
V6 motors labi velk pat bez abu elektromotoru palīdzības, un degvielas
patēriņš pilsētā ir apbrīnojami mazs divas tonnas smagam automobilim —
aptuveni 8 litri uz 100 km un pat 6,6, ja nedaudz piedomā. Lexus
benzīna motors darbojas pēc Atkinsona cikla, kas paaugstina tā
lietderības koeficientu. Diemžēl variators joprojām "bremzē" aktīvas
braukšanas fāzē, un tā padara motoru no virzītāja par ģeneratoru. Šī
iemesla dēļ ārpus pilsētas, kad motoram jādara tas pats, kas parastās
automašīnās, degvielas patēriņš aug kā atomsēne.
Darbs ar piekari
Lexus uzklausījis kritiku, kas bija mērķēta RX viduvējām gaitas
īpašībām un stūres atsaucībai. 450h prioritāte joprojām ir komforts
pāri visam, taču Lexus kaut ko tomēr centies darīt. Piemēram, ieviesis
aktīvos stabilizatorus, kas līkumos cenšas "pievilkt" aizmugurējo
piekari, lai auto labāk sekotu stūrei un ceļa profilam. Nešaubos, ka
vairākums vai pat visi RX450h tiks pārdoti ar pneimatisko piekari, kas
šajā gadījumā ir drīzāk prestiža nekā laba, jo jaunais RX pavisam
cienījami brauc ar visparastāko standarta piekari. Hidraulisko statņu
reakcija uz bedrēm, kas testos Ungārijā ļoti atgādināja mūsējās, bija
nevienāda, un pāris reižu skaisti iztapsētais salons saņēma nelāgus
būkšķus. Honda Insight eksperimentālo izskatu var izskaidrot ar
aerodinamiku, taču Lexus RX insekta fizionomijai nav nekāda
izskaidrojuma. Lai gan RX nekad nav bijis pārākais skaistulis un tas
nav traucējis. Un, kaut arī viens elektromotors griež pakaļējos
riteņus, kas veido virtuālu 4x4 formulu, RX450h uz zemesceļa jūtas
tāpat kā Insight — kā mamuts uz kūstoša ledusgabala. Tajā pašā laikā —
cik bieži esat redzējuši veco 400h braucam pa granti? Droši vien ne
biežāk kā mamutu uz ledus.
***
Cena Ls
Honda Insight 1.3 S 15 280
***
Honda Insight
* * * Dizains
* * * Tehnika
* * * Komforts