Pārējo informāciju viņš žurnālistiem ieteica prasīt Ārlietu ministrijai, kurā aģentūrai BNS par šo gadījumu komentāru pagaidām vēl neizdevās iegūt. "Tiesas process notiek," norādīja Araks.
Jau janvārī, kad policija starptautiskas operācijas laikā aizturēja trīs Latvijas iedzīvotājus, kuri organizējuši narkokurjeru vervēšanu, runājot par ārvalstīs aizturētiem Latvijas narkokurjeriem kopumā, Araks žurnālistiem sacīja, ka daļai no šādiem pārkāpējiem draud nāvessods.
Februāra beigās aģentūra BNS vērsās pie Ārlietu ministrijas, lai noskaidrotu, vai kādam Latvijas valstspiederīgajam šis sods ir piespriests. Toreiz Ārlietu ministrijā pavēstīja, ka tās rīcībā nav ziņu par Latvijas valstspiederīgajiem piespriestu nāvessodu.
Pēc Ārlietu ministrijas datiem, pagājušajā gadā uz aizdomu pamata par narkotiku transportēšanu, izgatavošanu, realizāciju vai glabāšanu ārvalstīs aizturēti 76 Latvijas valstspiederīgie. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo par šādiem noziegumiem pašlaik atrodas dažādu Latīņamerikas valstu ieslodzījuma iestādēs: Peru – 15 personas, Argentīnā – 15 personas, Ekvadorā – piecas personas, Venecuēlā – piecas personas, Brazīlijā – divas personas.
Šī informācija var nebūt pilnīga, jo diemžēl ne visas valstis sniedz ziņas par tās teritorijā apcietinātiem vai citādi aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām attiecīgajai valstij par tās teritorijā aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem jāinformē, ja persona to pieprasa.
Sodi par šādiem noziegumiem ir bargi. Atsevišķās valstīs joprojām nav atcelts nāvessods, piemēram, Japānā, Baltkrievijā, Sīrijā, Trinidadā un Tobago, Apvienotajos Arābu Emirātos, Taizemē un Indijā, taču ĀM rīcībā nav ziņu par Latvijas valstspiederīgajiem piespriestu nāvessodu.
Ministrijai arī nebija precīzu ziņu, cik no ārvalstu cietumos sēdošajiem atbilstoši vietējiem likumiem draudētu nāvessods.
Ārvalstu cietumos esošajiem Latvijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija palīdzību sniedz tādā apmērā, kādā tā ir iespējama.