Lietā viena no traģēdijā bojāgājušā zēna tēvam celta apsūdzība pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas glabāšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, ja tas izraisījis smagas sekas, un par šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Savukārt otra nošautā zēna vecāki uzskata, ka ieroča īpašnieks būtu jāsauc pie atbildības arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības, šonedēļ vēstīja žurnāls "Ir". Sākotnēji Valsts policija bija sākusi kriminālprocesu aizdomās par nonāvēšanu aiz neuzmanības un šaujamieroča neatbilstošu glabāšanu, taču vēlāk daļā par nonāvēšanu aiz neuzmanības kriminālprocesu izbeidza. Prokurore skaidro, ka šāds lēmums pieņemts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ - pirmo šāvienu izdarījušais zēns šāviena brīdī nebija sasniedzis 14 gadu vecumu, no kura var iestāties kriminālatbildība, turklāt viņš pats ir miris.
"Ja viņš [ieroča seifa] atslēgu atstāja un deva iespēju piekļūt pie ieroča, tad tā nav nejaušība, un viņam ir jānes atbildība par divu bērnu nonāvēšanu aiz neuzmanības," savukārt uzskata cietušo pārstāvis Raimonds Štālbergs. Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu konkrētajā daļā zēna vecāki pārsūdzējuši uzraugošajai prokurorei, bet ne viņa, ne amatā augstāks prokurors lēmumu nemainīja.
Atsaucoties uz žurnālā pausto, prokuratūra izplatītajā paziņojumā uzsver, ka kriminālprocesi par vardarbību pret nepilngadīgām personām ir viena no prokuratūras prioritātēm. Arī šajā kriminālprocesā uzraugošā prokurore no kriminālprocesa uzsākšanas brīža aktīvi veikusi izmeklēšanas uzraudzību, "iesaistoties izmeklēšanā un atbildīgi izpildot savus profesionālos pienākumus".
Krimināllietā celtā apsūdzība ir pamatota ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajiem pierādījumiem un neatstāj vietu šaubām, ka notikumi būtu varējuši risināties savādāk, nekā tas norādīts apsūdzībā - viens no bērniem nevērīgi un neuzmanīgi rīkojoties ar šaujamieroci, izdarīja šāvienu klasesbiedra virzienā, trāpot pierē, pēc kā pielika šaujamieroci sev pie galvas un nošāvās pats.
Krimināllietā nav iegūti pierādījumi, ka abu zēnu starpā būtu pastāvējis vai arī 2025. gada 7. februārī radies konflikts. Tāpat izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka dzīvoklī kopā ar zēniem neatradās neviena cita persona.
Apsūdzētā - viena bērna tēva - rīcība, glabājot šaujamieroci, šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas un munīciju, pārkāpjot normatīvos aktus, kuri regulē ieroču apriti, tai skaitā to glabāšanu, ir tiešā cēloniskā sakarā ar abu bērnu - paša dēla un dēla klasesbiedra - nāves fakta iestāšanos, kas kvalificējams kā smagas sekas, teikts prokuratūras paziņojumā.
Kriminālprocesā noteikto noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju ir izvērtējusi ne tikai izmeklēšanu uzraugošā prokurore, bet arī amatā augstāks prokurors un nākamais amatā augstāks prokurors - Ģenerālprokuratūras prokurors.
Jau ziņots, ka 2025. gada 7. februārī Rīgā, kādā Pļavnieku daudzdzīvokļu nama dzīvoklī, tika atrasti divi 2012. gadā dzimušu zēnu līķi ar šautām brūcēm.
Apsūdzība liecina, ka apsūdzētais atstāja dzīvoklī izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotā vietā atslēgas no seifa, līdz ar to nenodrošinot, ka citas personas nevar piekļūt seifam. Tādā veidā seifa atslēgas kļuva pieejamas mazgadīgām personām - apsūdzētā dēlam un viņa klasesbiedram -, kuras piekļuva tajā glabātajai munīcijai un šaujamierocim, kas tika paņemts un aiztikts, norāda prokuratūra.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka mazgadīgais, nevērīgi un neuzmanīgi rīkojoties ar šaujamieroci, izdarīja šāvienu klasesbiedra virzienā, pēc kā virzīja šaujamieroci ar stobru pret savu pieri un izdarīja šāvienu, kā rezultātā iestājās abu bērnu nāve, pavēstīja prokuratūrā.