Kā pastāstīja Rebenoks, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nākamajā dienā pēc sūdzības saņemšanas Centra rajona tiesai tā būs jānosūta uz apgabaltiesu, savukārt apgabaltiesai tā jāizskata septiņu dienu laikā pēc saņemšanas. Līdz ar to prognozējams, ka Centra rajona tiesas lēmumu par Jaundžeikara apcietināšanu Rīgas apgabaltiesa varētu pārskatīt nākamnedēļ.
Advokāta skatījumā Centra rajona tiesa, Jaundžeikaram kā drošības līdzekli piemērojot apcietinājumu, ir pieļāvusi vairākus cilvēktiesību normu pārkāpumus.
"Es uzskatu, ka Dzintaram Jaundžeikaram ir ierobežotas tiesības aizstāvēt sevi, un tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Arī savā sūdzībā mēs atsaucamies uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem, kuros norādīts, ka nav pieņemams, ka apcietinājums pilda soda funkciju, nav pieņemams, ka apcietinājums tiek izmantots, lai atvieglotu izmeklētāju darbu, tai skaitā arī nav pieļaujams, ka advokātiem pirms jautājuma par apcietinājuma piemērošanu izlemšanas netiek uzrādīti nekādi pierādījumi par faktiskiem lietas apstākļiem, tādējādi liedzot realizēt aizstāvību," klāstīja Rebenoks.
Advokāts norādīja, ka Centra rajona tiesa savā lēmumā ir izvērtējusi trīs faktorus, kuru dēļ Jaundžeikaram būtu vai nebūtu jāpiemēro apcietinājums. "Tiesai ir pārliecība, ka, atrodoties brīvībā, Dzintars Jaundžeikars neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, tiesai ir pārliecība, ka Dzintars Jaundžeikars neizvairīsies no tiesas, kaut kur aizbraucot, bet [..] tiesa tomēr ir pievienojusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) viedoklim, ka Dzintars Jaundžeikars, atrodoties brīvībā, varētu traucēt izmeklēšanai," pastāstīja Rebenoks.
Advokāts uzsvēra, ka tiesa savā nolēmumā ir izmantojusi tikai apgalvojuma formu, neatsaucoties uz konkrētiem pierādījumiem vai faktiem, kas tai licis uzskatīt, ka Jaundžeikars, atrodoties brīvībā, varētu traucēt izmeklēšanai. Tomēr Rebenoks piepilda, ka publiski apspriest tiesas nolēmuma detaļas nebūtu korekti, šim nolūkam ir paredzēta lēmuma pārsūdzēšanas iespēja, ko viņš arī izmantojis.
Kā ziņots, Jaundžeikars tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 94.pantā un 20.panta 3.daļā, kā arī KL 144.pantā, proti, par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Amatpersona, kuru bijušais politiķis, izmeklētāju skatījumā, uzkūdījis, iespējams, varētu būt no KNAB.
Jaundžeikaru KNAB darbinieki aizturēja naktī uz 2.novembri, kad tika veikta kratīšana arī viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. 3.novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram.
Par ko tieši ir sākts kriminālprocess, kurā Jaundžeikars aizturēts, publiski netiek atklāts, taču izskanējušas dažādas neoficiālas versijas. Vienā no tām tiek pieļauts, ka bijušais politiķis, iespējams, aizturēts tāpēc, ka vācis slepenu informāciju partijas biedram Aināram Šleseram, ko Jaundžeikaram nodevis toreizējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Jaundžeikars, iespējams, slepeno informāciju vācis pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad KNAB plānojis aizturēt Šleseru. Jaundžeikars to esot uzzinājis no Vilnīša, ar kuru esot labi paziņas. Šlesers pēc tam kādu laiku uzturējies ārpus Latvijas, vēstīja Latvijas Televīzija.
Savukārt cita versija Jaudžeikara aizturēšanu saista ar viņa pērn izrādīto lielo interesi par piesegpasēm un vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju kādam Krievijas miljonāram.
Neoficiāli izskanējusi versija, ka Jaundžeikars varētu būt saistīts ar Viņķeļiem nozagto fotogrāfiju nopludināšanu, taču arī tie pagaidām ir tikai minējumi.
Jaundžeikara advokāts Rebenoks uzskata, ka šī lieta ir "politiskā atriebība" bijušajam politiķim. Jautāts, par kādu laika periodu konkrētajā kriminālprocesā ir runa, aizstāvis precīzu atbildi sniegt nevarēja, vien norādīja, ka lietā ir pieminēts 2009.gads, katrā gadījumā "tas nav svaigākais materiāls," sacīja Rebenoks.
Advokāts arī piebilda, ka publiskajā telpā izskanējušie minējumi par lietas saistību ar bijušo KNAB priekšnieku Vilnīti vai politiķi un uzņēmēju Šleseru neatbilst patiesībai, vismaz viņš šos uzvārdus kriminālprocesa materiālos pagaidām neesot redzējis. Tāpat lietā neesot iesaistītas arī citas personas, kas pēdējo divu dienu laikā nonākušas pastiprinātā mediju redzeslokā.