Pagājušajā piektdienā lieta nodota Latgales tiesas apgabala prokuratūrai. Pret 1963.gadā dzimušo pilotu lūgts sākt kriminālvajāšanu pēc Krimināllikuma panta par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, informē BNS. Sods par šādu pārkāpumu ir brīvības atņemšana no trim līdz desmit gadiem.
Jau ziņots, ka negadījums, kad gāja bojā režisors Kristaps Streičs, notika pagājušā gada 2.oktobrī Daugavpils novada Vecsalienes pagastā.
Kā vēstīts, deltaplāns bija aizķēris koku galotnes un avarējis. Divi cilvēki – pilots un K. Streičs – pēc avārijas palikuši karājoties kokos vairāk nekā desmit metru augstumā. Režisors ar galvu uz leju karājies aptuveni divas stundas.
Ugunsdzēsēji pēc signāla saņemšanas par negadījumu ieradās notikuma vietā apmēram pēc 40 minūtēm. Apkārtnes reljefa dēļ piebraukt pie avarējušā motodeltaplāna un izmantot izbīdāmās kāpnes, lai noņemtu cietušos, nebija iespējams, tādēļ glābšanas pasākumi aizņēma daudz vairāk laika.
Režisors no smagajām traumām vēlāk slimnīcā mira. Pilotu slimnīcā nogādāja ar krūškurvja sasitumu.
Jau rakstīts, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB), pētot nelaimes cēloņus, atklājis vairākus pārkāpumus, piemēram, lidaparāts nav bijis reģistrēts Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un tāpēc ar to nemaz nedrīkstēja lidot, tāpat lidotājam bijusi maza lidošanas pieredze.
TNGIIB konstatēja, ka aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bijis "cilvēka faktors" – kas izpaudās pilota kļūdaini pieļautajā lēmumā, izvēloties bīstamāko maršrutu - pārlidot kokiem apaugušu augstieni ar nestabili darbojošos dzinēju.
Izmeklētāji arī secināja, ka lidojums no Daugavpils lidostas veikts bez iepriekšējas paziņošanas lidlauka ekspluatantam un nebija reģistrēts lidojumu reģistrācijas žurnālā.
Secināts, ka dzinēja periodiskās tehniskās apkopes reglamenta darbi bija veikti saskaņā ar reglamenta darbu veikšanas plānu, bet tos neveica sertificēts personāls. Tehnisko apkopi veica un tehnisko dokumentāciju noformēja gaisa kuģa pilots.
Pēc veiktajiem izpētes darbiem konstatēts, ka motodeltaplāna dzinēja iekārtas bija tehniskā kārtībā, tādējādi tā tehniskais stāvoklis nevarēja kļūt par aviācijas nelaimes gadījuma cēloni.
Motodeltaplāna pilota lidošanas pieredze bijusi neliela, un lidojumus pilots veicis reti. Iespējams, lidojot pāri augstienei virs koku galotnēm, neuzmanības dēļ tas aizķēris kokus.