Visvairāk protokolu par kūlas dedzināšanu izrakstīti 2007. gadā - 133. 2008. gadā sastādīti 37 protokli, 2009. gadā - 80, 2010. - 67.
L.Juberte skaidroja, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta 4. daļa par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
VUGD pārstāve Viktorija Šembele Dienai.lv sacīja, ka ugunsdzēsējiem šogad vēl nav izdevies pieķert nevienu kūlas dedzinātāju notikuma vietā. Pērn ugunsdzēsēji izrakstījuši 36 protokolus. "Kūlas dedzinātāju sodīšanu apgrūtina tas, ka cilvēks jāpieķer brīdī, kad viņš zālei "pielaiž" uguni. Tā ir veiksme, ja ugunsdzēsēji, braucot uz notikuma vietu, redz, ka cilvēks sāk dedzināt zāli," teica V.Šembele. Viņa norādīja, ka VUGD ir veiksmīgi izveidojusies sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu. VUGD dienestam sniedz informāciju par tām teritorijām, kur notikusi dedzināšana. Ja šo teritoriju īpašnieki saņem Eiropas Savienības atbalsta maksājumus, šādā gadījumā tos var atņemt.
VUGD pārstāve atgādināja, ka kūlu dedzinātājus var iedalīt vairākās grupās - bērni un pusaudži, kuri spēlējoties vai apzināti aizdedzina pērno zāli, pensionāri, kuri paši nespēj sakopt laukus, un smēķētāji, kuri pa automašīnas logu izmet aizdegtu cigareti. Kā galveno kūlu ugunsgrēku iemeslu V.Šembele min nesakoptās teritorijas. "Ja rudenī lauks ir sakopts, tad pavasarī zāli nevar tik viegli aizdedzināt," piebilda VUGD darbiniece. Viņa apgalvoja, ka kūlas dedzināšanas "bums" beigsies līdz ar zaļās zāles parādīšanos. "Ja līs un būs silts, tad zāle izaugs ļoti ātri un kūlas dedzināšanas gadījumu skaits samazināsies," rezumēja V.Šembele.