Par suņu kodumiem nepilngadīgajiem policijā aizvadītās nedēļas laikā reģistrēti vairāki gadījumi. Pavisam kopā šogad līdz 16. maijam valstī uzsākti 34 kriminālprocesi par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu rezultātā nodarītiem viegliem vai vidēja smaguma miesas bojājumiem.
Policija aicina suņu saimniekus būt atbildīgiem, ievērot visus drošības un dzīvnieku turēšanas noteikumus. Savukārt, bērniem jāatceras, ka ar suņiem jābūt piesardzīgiem, vērā jāņem pieaugušo norādījumi. Tāpat atbildīgiem jābūt arī vecākiem un jāpārrunā ar savām atvasēm drošības ieteikumi.
Viens no pēdējiem gadījumiem, kad suns sakoda bērnu, notika 20. maijā Jelgavā, Lāču ielā. Tur kaimiņu suns iekoda 2002. gadā dzimušam bērnam. Savukārt, 16. maijā Kurzemes reģiona Grobiņas pagastā kādā pagalmā starp daudzstāvu mājām rotaļājās bērni, pie viņiem pieskrēja klaiņojošs suns un ieķērās apģērbā 2006. gadā dzimušam bērnam. Kad viņš mēģināja no suņa kampiena atbrīvoties, tas bērnu sakoda rokā.
Vēl viens gadījums policijā reģistrēts 13. maijā, kad Rīgā, Atlantijas ielā, suns sakoda 2003. gadā dzimušu zēnu. Pēc aculiecinieku stāstītā apmēram astoņus gadus veca meitene pavadā veda suni, bet nespēja to savaldīt, suns izrāvās un iekoda zēnam, kas brauca ar skrituļdēli.
Taču ne vienmēr iespējamais vainīgais konfliktā starp cilvēku un suni ir dzīvnieks. Bieži arī paši bērni, intereses un zinātkāres vadīti, var izprovocēt suni uz šādu rīcību. Piemēram, pagājušās nedēļas nogalē Rīgā, Nometņu ielā, suns sakoda 2006. gadā dzimušu bērnu. Taču šajā gadījumā suns bija kopā ar savu saimnieku, tika vests pavadā un tam bija uzpurnis. Suņa saimnieks vairākkārt brīdinājis bērnu netuvoties dzīvniekam, taču bērns viņu nav klausījis, kā rezultātā dzīvnieks caur uzpurni tomēr bērnu nedaudz satraumējis.
2011. gadā par gadījumiem, kad suņu kodumu dēļ cilvēkiem nodarīti viegli vai vidēja smaguma miesas bojājumi, valstī uzsākti 108 kriminālprocesi. Savukārt viens kriminālprocess uzsākts par gadījumu, kad cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve.
Valsts policija atgādina, ka saistībā ar dažādiem dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem to saimniekus iespējams saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības. Administratīvā lietvedība (LAPK 106. panta 1. un 2. daļa) lielākoties tiek uzsākta par tādiem pārkāpumiem kā uzpurņa neesamība, pavadas nelietošana (ja tā rezultātā suns kaut ko izdarījis). Tāpat saimnieku administratīvi var sodīt, ja minētie pārkāpumu izdarīti atkārtoti gada laikā vai radīti fiziski vai materiāli zaudējumi. Savukārt, kriminālatbildība (Krimināllikuma 2301.panta 1. un 2. daļa) iestājas tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu rezultātā cietušajam nodarīti kādi miesas bojājumi vai iestājusies nāve.