Darbu apturēšanu tērauda kausēšanas cehā un 150 darbinieku atlaišanu LM šonedēļ skaidroja ar lielajām ražošanas izmaksām. Pēc ceha iedarbināšanās metāllūžņu iepirkšanas cena uzņēmumam pieaugusi no 200 līdz 240 eiro par tonnu. Salīdzinot ar citām valstīm, aizvien augstas ir elektrības izmaksas. Strādājot ar pilnu jaudu, valsts noteiktajās subsīdijās dažādām gāzes un “zaļās” enerģijas stacijām LM būtu jāsamaksā 13 miljoni eiro gadā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) masveidīgu darbinieku atlaišanu pēc nostrādāta viena mēneša nosauca par šantāžu, lai valdība pasteigtos ar elektrības samazināšanu. Politiska apņemšanās panākt mazākus elektrības rēķinus lielajiem ražotājiem bija ierakstīta jau pirms pirms pusotra gada Laimdotas Straujumas (Vienotība) pirmās valdības deklarācijā. Rudenī to vēlreiz ierakstīja otrās valdības deklarācijā. Tomēr atlaide vēl nav.
Piektdien Reizniece-Ozola LM īpašniekiem vēlreiz apliecināja, ka valdības noteikumi stāsies spēkā no 1.jūlija. Taču valsts atbalsta mehānisms vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas varot prasīt mēnešus.
Atlaide vieniem, nozīmēs, ka par to jāsamaksā citiem, tādēļ ministre arī uzsvēra, ka “mēs nevaram piedāvāt nekādus risinājumus, kas palielinātu elektrības cenu citiem ražotājiem un mājsaimniecībām”.
Tādēļ elektrības izmaksas, visticamāk, netiks samazinātas par visu subsidētās enerģijas jeb obligātās iepirkumu komponentes daļu, kā gribētu LM, bet ļautu ietaupīt dažus miljonus eiro gadā.
Pēc trim nedēļām LM īpašnieki dosies pie valdības ar jauno biznesa plānu un savām vēlmēm. Par tām LM publiski neizsakās. Vairāki avoti de facto gan uzskaitīja vairākas lietas, kas iepriekš izskanējušas.
Pirmā – metalurga īpašniekiem ir sarežģīti no Ukrainas izvest lūžņus uz Latviju. Viņiem ir piešķirta kvota, taču ar to ir par maz. To pieminēja Straujuma, šogad Kijevā tiekoties ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, taču ierobežojumi lūžņu izvešanai nav atcelti.
Otra problēma – metāla savācējiem Latvijā ir izdevīgāk lūžņus pārdot, piemēram, Turcijā, nekā vest uz Liepāju. Tādēļ uzņēmums gribētu politiski noteiktu aizliegumu lūžņu izvešanai ārpus Eiropas Savienības. Trešā lieta – metalurgs saskaras ar dempingu no Baltkrievijas, kur valsts subsidētā nozare spēj saražot lētāk.
Pagaidām nav skaidrs, ko no tā visa Latvijas valdība var atrisināt.
Uzņēmuma īpašnieks Valērijs Krištals piektdien uzvēra, ka LM pieder arī valstij, kam par labu tas ir ieķīlāts. “Ja mēs strādāsim kopā ar valsti, tad mēs [metalurga iegādi] nenožēlosim. Ja valsts mūs atstās ar šīm problēmām viens pret vienu, mēs šo pirkumu nožēlosim,” sacīja Krištals.
Līdz šim jaunie investori gan samaksājuši pirmo iemaksu uzņēmuma iegādei, gan iepludinājuši naudu uzņēmumā. Nākamais daudzmiljonu maksājums pircējiem jāveic gada beigās.