Suitu pastāvēšanu un tradīcijas apdraud arī kopējā demogrāfiskā situācija valstī, tāpēc visi kā viens Dienas uzrunātie novada pārstāvji atzīst – bez valsts atbalsta ne vien kultūras, bet arī ekonomikas attīstība nevar iztikt.
''Ar brunču un villaiņu aušanu vien mēs zem zvaigznēm nenoturēsimies!'' saka suitu kultūras kopēja, dzimtas māju Gāču saimniece Lidija Jansone, kura jau 55 gadus vada arī etnogrāfisko ansambli Gudenieku suiti.
Katram pa pāva spalvai
Suiti jau ilgstoši ir izkaisīti pa trim pagastiem – Ventspils novada Jūrkalnes pagastu (kopumā 342 iedzīvotāji), Kuldīgas novada Gudenieku pagastu (650 iedzīvotāju) un Alsungas novadu, kur 2019. gada sākumā dzīvoja 1289 cilvēki. Ne visi ir suiti. Mēģinājumi apvienoties bija jau 2000. gadā, tam pat bijis valsts atbalsts, taču ne iepriekšējās, ne tagadējās reformas laikā tas neizdevās. Iemesli ir vairāki. ''Ir daži vadošie cilvēki, kuri nav ieinteresēti,'' saka Suitu sievu un Suitu vīru vadītāja Ilga Leimane. Daži esot suiti, daži ne. ''Dzimuši suiti, bet ne suiti pārliecībā.'' Tāpat viņa nenoliedz, ka suiti ir laba tūrisma prece un novada vizītkarte. ''Rodas sajūta, ka esi kā skaists pāvs vai papagailis – katrs grib pa vienai spalvai izraut,'' Dienai saka Suitu parlamenta priekšsēdētājs, uzņēmējs un bijušais novada mērs Grigorijs Rozentāls. Arī viņš norāda, ka apvienošanās nav izdevusies, jo ''nākas saskarties ar lēmumiem no malas''. Piemēram, iepriekšējās reformas laikā Gudenieku pagastam tika sasolīts asfaltēts ceļš līdz Kuldīgai. Tā nav joprojām. Līdz ar Gudenieku lēmumu būt Kuldīgas novadā no apvienotā Suitu novada idejas izstājās arī jūrkalnieši, bet Alsungu kā pēdējo bastionu izdevās noturēt ar diezgan radikālām metodēm. ''Līdz ar to divi pagasti ir citu teritoriju perifērijā – pilnīgi nesvarīgi, bet šī pāva spalva viņiem ir,'' noteic Rozentāls.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nāve
Arnolds Brūders
jasmine loura