Lai būtu drošāka pārvietošanās pa Liepājas šoseju, tā jāpārveido par četru joslu ceļu – jau 2024. gada jūlijā šāds ierosinājums tika iesniegts iniciatīvu platformā ManaBalss, saņemot vairāk nekā 10 000 atbalstītāju parakstu. Nu tas nonācis Saeimā. Satiksmes ministrija gan norāda, ka tas šobrīd finansiāli nav paceļams projekts, jo tam vajadzīgi miljardi (viena kilometra izmaksas ir 7 līdz 9 miljoni eiro). Turklāt prioritāšu saraksta augšgalā ir citas prioritātes, tostarp Rīgas apvedceļš.
Prioritātes ir, naudas nav
"Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem," pauž iniciatīvas autore Gita Osīte. Viņu šādu priekšlikumu sagatavot pamudināja fakts, ka divu dienu laikā 2024. gada jūnijā tur gāja bojā seši cilvēki. Šoseja ir ļoti noslogota, pa to pārvietojas liels skaits ne tikai vieglo, bet arī smago automašīnu, kas dodas Liepājas ostas virzienā un pārvietojas ar 80 km stundā, kas ir kavēklis vieglajiem auto. Tāpat bieži pa to brauc traktori, kas kustas vēl lēnāk. "Tas nav jautājums par braukšanas kultūru, bet drošu braukšanu. Četru joslu ceļš būtiski uzlabotu situāciju un mazinātu avāriju skaitu ar tik traģiskām sekām," Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē skaidroja platformas ManaBalss galvenā redaktore Signe Baltiņa, kura pārstāvēja iesniedzēju. Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils šosejai būtu nepieciešama pārbūve. Viņš bijis aculiecinieks tur pagājušajā svētdienā notikušajai traģiskajai avārijai, kurā bojā gāja trīs cilvēki.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) atgādināja, ka pērnā gada 2. decembrī valdībā tika pieņemta autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam, kuras mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu. Šajā dokumentā ietvertas trīs prioritātes: Eiropas Savienības tuvāko valstu sasniedzamība no Rīgas vienas stundas laikā un Rīgas apbraukšana pa divu brauktuvju ceļu, kā arī nodrošināt, ka no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru ir iespēja nokļūt pa autoceļu ar melno segumu labā stāvoklī vai uz novada centru no citas pašvaldības nozīmīgas vietas. Taču tas nenozīmē, ka šīm prioritātēm ir finansējums. "Prioritātes mums ir, bet naudas nav," sacīja Ģ. Dubkēvičs un piebilda, ka šāda situācija būtu jāmaina.
Rīgas apvedceļš noslogotāks
VSIA Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka iedzīvotāju ierosinājums ir atbalstāms, taču ir jāpieturas pie prioritāro darbu saraksta, pamatojoties uz satiksmes intensitāti, negadījumu analīzi un koeficientiem. Tāpat Latvijai jāizpilda starptautiskas saistības attiecībā uz ES, un nebūtu pārdomāti īstenot iniciatīvas secībā, kādā savākti paraksti. Viņš uzsvēra, ka uz Liepājas šosejas pirms diviem gadiem bijis daudz negadījumu, taču pēdējos divos gados uz Ventspils šosejas to ir vairāk. Arī uz Rīgas apvedceļa to ir daudz, turklāt satiksmes intensitāte uz tā ir daudz lielāka, bet plūsma lēna (vidējais ātrums 60 km/h), viskritiskākais posms ir no Salaspils līdz Baltezeram. Nereti daļa tranzīta transporta vadītāju izvēlas braukt cauri Rīgai pa Dienvidu tiltu, jo tā pārvietoties ir pat ātrāk nekā pa apvedceļu. Arī pētījumi liecina, ka Liepājas šoseja nebūt nav tik noslogota kā Rīgas apvedceļš, Via Baltica posms, Ventspils šoseja (tostarp Tukuma posms, kur notika avārija), kā arī Rīgas–Jelgavas vai Rīgas–Bauskas šoseja. Arī kravas transporta ziņā tā nav noslogotākā: maksimālais – no 1500 līdz 1900 transportlīdzekļiem diennaktī – noslogojums fiksēts posmos no Rīgas līdz Jaunpilij un no Brocēniem līdz Saldum. Nedaudz lielāks tas ir starp Liepāju un Grobiņu.
Negarantē lielāku drošību
Stratēģijā no 2026. gada līdz 2030. gadam kā prioritāte valsts galveno autoceļu pārbūvē noteikta Via Baltica A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža, iekļaujot Bauskas apvedceļu) un A4 Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) pārbūve, kopumā 80,6 km, bet no 2030. līdz 2035. gadam: Rīgas apvedceļa un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai (kopumā 73,5 km). Savukārt līdz 2040. gadam plānots pārbūvēt 155,4 km ceļu posmus: Koknese–Pļaviņas, Baltezers–Ainaži, Jūrmala–Tukums. Attiecībā uz reģionālo ceļu attīstību norādīts, ka kopumā ir jāuzlabo 1221 km autoceļu stāvoklis un tam ir nepieciešams finansējums 492 miljoni eiro. Diemžēl vēl šogad autoceļiem ir pieejams lielāks ES finansējums, bet 2028./2029. gadā paliek pamatā "pliks valsts budžets", teica M. Lazdovskis. Aplēses rāda, ka, lai pārbūvētu jebkuru šoseju par četru joslu ceļu, būtu vajadzīgi aptuveni 10 miljardi eiro.
SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šā jautājuma sakarā rosināja pievērst lielāku uzmanību satiksmes noteikumu, tostarp noteiktā ātruma, ievērošanai. Tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc notiek satiksmes negadījumi. Runājot par to, vai četras joslas garantē lielāku drošību, viņš atzina, ka tas tā nebūt nav. Ievērots, ka tur, kur divas joslas sāk beigties un pāriet vienā, autovadītāji veic manevrus tā, lai iekļūtu tur ātrāk, it īpaši, ja priekšā brauc smagais transports. Šā iemesla dēļ arī biežāk notiek satiksmes negadījumi.
Virzīs uz Budžeta komisiju
Klātesošie kārtējo reizi atgādināja to, cik kļūdaina bija Autoceļu fonda likvidēšana, jo šobrīd redzam, cik ļoti šai jomai katastrofāli trūkst finansējuma, it īpaši, ņemot vērā, ka ES fondu naudas "šajā periodā faktiski ir izsmeltas" un nākamie gadi ceļu lietotājiem ir kritiski attiecībā uz remontdarbiem. Tai pašā laikā liels finansējuma slogs gulstas uz lietotājiem, piemēram, straujais cenu kāpums vinjetēm. Tāpat neiztika bez kritikas Rail Baltica projektam, bez kura "mēs pilnīgi noteikti varējām iztikt".
Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem veiktajā auditā LVC, analizējot tā rezultātus, tika atzīmēts: ja autosatiksmes plūsma pieaugs, atsevišķi Liepājas šosejas posmi nākotnē būtu jāpārveido par ceļu ar vismaz divām joslām katrā virzienā. Dažu krustojumu konfigurācija nav optimāla, un, lai situāciju uzlabotu, tie ir jāpārbūvē.
Komisijas sēdes beigās tika nolemts nodot iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tāpēc, ka tā šajā nedēļā konceptuāli vienojās izveidot darba grupu, lai turpinātu strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma pilnveidošanas, kā arī vērtētu citus atvieglojumus, piemēram, par atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.
Lēmums par iniciatīvas nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vēl jāatbalsta Saeimai.