Jelgavas novada pašvaldības ceļu būvinženieris Raimonds Holts skaidroja, ka, pašvaldībai pārņemot minēto vietējas nozīmes valsts ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu ar esošo nolietojumu un tam neatbilstošo uzturēšanas finansējumu, tiek būtiski ietekmēts gan pašvaldības budžets, gan pašvaldības iedzīvotāju labklājība.
Pašvaldības priekšsēdētājam, kā arī pašvaldības administrācijas darbiniekiem nav pilnvaru noteikt, kuru ceļu uzturēt, kuru nē, jo ceļu uzturēšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli".
"Komentējot Satiksmes ministra izteikumus, jāņem vērā, ka aiz katra ceļa kilometra ir iedzīvotājs. Ja arī netiek veikta saimnieciskā darbība, tad nepieciešams nodrošināt operatīvo dienestu piekļūšana (ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, ātrās palīdzības un citu). Tātad pašvaldībai jātīra visi ceļi un tai nav iespēju atrunāties ar normatīvajiem aktiem. Skolēnu vešanas maršruti lauku teritorijās ir krietni garāki par pieciem kilometriem, un tiem jābūt tīriem katru dienu," skaidroja Holts.
Ja pašvaldības atbildībā tiks nodoti valsts vietējās nozīmes ceļi un to infrastruktūra, tad ik gadu to uzturēšanai jāparedz atbilstošs, adekvāts finansējums - tai skaitā finansējums ceļu uzturēšanas tehnikas "salīgšanai" lokālā līmenī, lēsa Jelgavas novada pašvaldības ceļu būvinženieris.
Tāpat būtu tikai loģiski, ja tādā gadījumā ministrija par konkrēto funkciju veicēju skaitu samazinātu savu administratīvu aparātu, nododot finansējumu pašvaldībai, lai tā savos resursos varētu paredzēt arī cilvēkresursus šo funkciju administrēšanai, uzskata Jelgavas novada pašvaldībā.
Holts informēja, ka Jelgavas novada teritoriju šķērso valsts vietējas nozīmes autoceļu posmi ar 270 kilometru kopgarumu (tostarp 20 tilti).
"Diemžēl satiksmes infrastruktūras kvalitāte lielākoties ir neapmierinoša - brauktuves platums neatbilstošs normālprofilam, seguma profila deformācija, nav nodrošināta netraucēta pārvietošanās riteņbraucējiem un gājējiem, nav brauktuvju apgaismojuma apdzīvotu vietu teritorijā, nepietiekama brauktuves apgaismojuma intensitāte uz tiltiem, ceļa zīmju morāls novecojums, kas neatbilst atstarojuma klasei, neapmierinošā stāvoklī lietus ūdeņu novadīšanas sistēma un melnais segums, nenotiek dzīvnieku kustības ierobežošana uz ceļiem, kas šķērso meža teritorijas," skaidroja būvinženieris.
Jelgavas novadā vidēji katra kilometra uzturēšanai mēnesī tiek tērēti 26,8 lati. Atbilstoši esošajām pakalpojumu izmaksām par šo summu iespējams noplanēt 1,1 kilometru grants seguma ceļu vai uzvest 1,4 kubikmetrus grants uz vienu kilometru ceļa vai salabot bedrītes ar asfaltu 1,7 kvadrātmetru platībā.
"Jāņem vērā, ka par šo ierobežoto finansējumu vēl jāveic zāles pļaušana ne mazāk kā divreiz sezonā, jālabo caurtekas, jāuztur tilti, jāuzstāda ceļa zīmes, jāveic ceļu planēšana vismaz trīsreiz sezonā, jāšķūrē sniegs atbilstoši laika apstākļiem un ir vēl citi darbi," atgādināja Holts.
Kā ziņots, arī Skrīveru, Aizkraukles, Auces, Tukuma un Bauskas novadu pašvaldības apšauba satiksmes ministra ieceri vietējo ceļu uzturēšanas funkciju no valsts budžeta nodot pašvaldībām.
Jau ziņots, ka satiksmes ministrs Matīss iecerējis vietējo ceļu uzturēšanas funkciju ar visu tam paredzēto finansējumu no valsts budžeta nodot pašvaldībām. Tas dotu iespēju pašvaldībām pašām lemt, kuru ceļu ziemā tīrīt katru dienu un kuru varbūt netīrīt, norādījis ministrs. Viņš skaidro, ka 500 kilometriem ceļa valsts budžetā ir paredzēts noteikts finansējums.
"Pēc normatīviem valstij ir jānodrošina šo 500 km attīrīšana no sniega vismaz četras reizes sezonā. Pašvaldība, pārņemot konkrēto ceļu tīklu savā pārziņā, varētu lemt citādi - 5 km, kas ved uz skolu un ambulanci, tīrīt katru dienu, bet 300 km vispār netīrīt. Pašvaldība vislabāk zina vietējo vajadzības," sacījis ministrs.