Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis gan norāda, ka šie dati līdz Saeimas vēlēšanām nākamgad var vairāk vai mazāk mainīties, tomēr pašreizējais rezultāts ir tēma, par ko partijām būtu vērts domāt.
Pirmais trijnieks nemainās
Interesanti, ka, salīdzinot janvārī, februārī un martā veikto aptauju rezultātus, tikai LPV un NA potenciālo vēlētāju atbalsts ir kaut minimāli, tomēr audzis. Proti, LPV reitings janvārī bija 7,4%, februārī – 7,5%, bet martā sasniedza 8%. Savukārt NA janvārī bija 7%, februārī – 7,4%, bet martā – 7,6%.
Cita aina paveras ZZS reitingos: janvārī ZZS bija 4,5%, februārī – 7,3%, bet martā tas nokrita līdz 6,8%. Savukārt JV reitings iezīmējas ar stabilu lejupslīdi: janvārī tas bija 6,9%, februārī – 5,7%, bet martā – 5,6%. Pēc A. Freimaņa paustā, JV reitinga kritumu var saistīt ar partijas pārstāves premjeres Evikas Siliņas (JV) popularitātes krituma turpināšanos. Vienlaikus sociologs sacīja, ka pašreizējie reitingu dati vēl nenozīmē, ka tādi saglabāsies līdz pat nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. "Skaidrs, ka tās partijas, kas ir galvgalī, var justies mazliet – es teikšu, mazliet – drošāk nekā tās, kas balansē ap diviem procentiem vai pat zem diviem procentiem, kādu arī netrūkst," sacīja A. Freimanis.
Vienlaikus jāatzīmē, ka aptauja uzrāda arī lielu skaitu pilsoņu, kuri martā nevarēja nosaukt savu iespējamo politisko izvēli – tādu martā bija 41,2%, turklāt neizlēmušo skaits ir diezgan līdzīgs arī janvāra un februāra aptaujās.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Interesanti, ka tad, ja reitingu aprēķinā neņem vērā tos respondentus, kuri norādījuši, ka vispār nepiedalīsies vēlēšanās, kā arī tos, kuri nav varējuši nosaukt savu iespējamo izvēli, 5% barjeras potenciālo pārvarētāju skaits palielinās par diviem spēlētājiem. Proti, aprēķinā iekļaujot tikai tos 394 aptaujātos, kuri pauduši savu izvēli (un attiecīgi apņēmību pilnīgi noteikti piedalīties Saeimas vēlēšanās), situācija krasi mainās. LPV šādā gadījumā iegūtu 18,9% balsu, NA – 18,1%, ZZS – 16,1%, JV – 13,2%, Progresīvajiem – 8,9%, bet Stabilitātei! – 5,3% balsu. Pēc A. Freimaņa teiktā, potenciālas iespējas tikt ievēlētiem Saeimā šajā gadījumā parādās arī Apvienotajam sarakstam, par kuru martā Saeimas vēlēšanās būtu balsojuši 4,6%, un Saskaņai ar 4,2%. Visi pārējie politiskie spēki ne vienā, ne otrā aprēķina varianta gadījumā 5% barjeru iekļūšanai Saeimā nepārvarētu.
Prezidenta reitings – stabils
Arī trīs augstāko valsts amatpersonu – Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Ministru prezidentes Evikas Siliņas – vērtējums saglabājas nemainīgs, tiesa gan, ar piebildi, ka prezidenta reitings ir nemainīgi augsts, Saeimas priekšsēdētājai ar mazu mīnuszīmi, kamēr premjeres vērtējums ir nemainīgi negatīvs ar tendenci pasliktināties.
E. Rinkēviča darbību martā pozitīvi vērtēja 71% aptaujas dalībnieku, negatīvi – 17%, bet nekādu vērtējumu viņam nevarēja paust 12% respondentu. Attiecīgi prezidenta reitings martā bija 53 punkti (tas gan ir par 1 punktu mazāks nekā februārī).
Saeimas priekšsēdētājas darbību martā pozitīvi vērtēja 23% respondentu, negatīvi – 24%, bet nekādu vērtējumu D. Mieriņai nevarēja izteikt 53% respondentu. Attiecīgi Saeimas priekšsēdētājas reitings martā bija -2 punkti (februārī tas bija -1).
Pavisam cita aina paveras premjeres darbības vērtējumā. Pozitīvi viņas darbību martā novērtēja 29% respondentu, negatīvi – 52%, bet nekādu vērtējumu E. Siliņai nevarēja izteikt 19% respondentu. Attiecīgi premjeres reitings martā bija -23 punkti (februārī tas bija -22).