Kā skaidroja Ozolnieku pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis, radusies iespēja iesniegt projektu Lauku atbalsta dienestā, lai pretendētu uz ELFLA atbalsta saņemšanu. Projektā paredzēts ap dīķi iekārtot 2,2 metrus platu gājēju un velosipēdistu celiņu, ierīkot apgaismojumu, kā arī divus vai trīs sporta laukumus un rotaļu laukumu bērniem.
"Tas ir smags jautājums," tā P.Veļeckis atbildēja uz deputātu jautājumu, vai projektā paredzēts ierīkot arī sabiedriskās tualetes. Viņš nevarēja pateikt, kāpēc tās nav plānotas, bet deputāti lika projektā iestrādāt arī mazmājiņu ierīkošanu. Deputāti sprieda, ka tās nepieciešamas ne tikai vasarā, kad dīķi atpūtai izmanto simtiem iedzīvotāju, bet arī ziemā, kad cilvēki mēro ceļu uz vilcienu.
Pašlaik aktualizējies arī jautājums par autostāvvietas ierīkošanu pie dzelzceļa stacijas. P.Veļeckis teica, ka patlaban ir divi varianti, kā to izdarīt. Pirmajā domāts, ka Latvijas dzelzceļš aizber padziļinājumu blakus stacijai un tā vietā iekārto laukumu. Savukārt otrajā variantā to dara pašvaldība, taču pašlaik to bremzējot nesakārtotais īpašumtiesību jautājums.
Skatot šo jautājumu, deputāti arī diskutēja, vai Ozolnieku ūdenskrātuvi saukt par dīķi vai ezeru. Domnieki pat izteica šo vārdu skaidrojumus, sakot, ka dīķī ir stāvošs ūdens, bet ezeriem esot pietekas un ūdens kustība. Latviešu literārajā valodas vārdnīcā gan teikts, ka ezers ir "dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu", savukārt dīķis ir "neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota)". Netiekot skaidrībā, vai ūdenskrātuvi saukt par ezeru vai dīķi, deputāti nosprieda, ka tai piešķirs nosaukumu Ozolnieku ezers.