Portāls vēsta, ka 2006. gadā mājas īpašniece Larisa Cepļajeva vēlējās savam īpašumam pievienot daļu A. Klints ielas oficiāli, nomājot, "lai apsaimniekotu savu īpašumu", taču dome lūgumu noraidīja. 2009. gada pavasarī vēstulē L. Cepļajevai domes izpilddirektors Edgars Rāts norādīja, ka A. Klints ielas daļa ir patvaļīgi pievienota īpašumam un atsaucās uz Civillikuma 927. pantu, kas ļauj īpašniekam, šajā gadījumā pašvaldībai, to atprasīt. Tika uzdots sniegt paskaidrojumus un līdz 10. jūnijam ielu labprātīgi atbrīvot. Uz to L. Cepļajeva atbildēja, ka žogs nepieciešams, lai droši glabātu būvmateriālus mājas rekonstrukcijas laikā, un lūgusi izvērtēt prasību nojaukt žogu, kamēr "pašvaldība nav izlēmusi ielu rekonstruēt un to atvērt satiksmei". Portāls ziņo, ka ielu satiksmei ir slēgusi nevis pašvaldība, bet L. Cepļajeva.
Rekurzeme.lv vēsta, ka būvatļauja īpašuma rekonstrukcijai tika pagarināta līdz pērnā gada maijam, pēc tam - līdz šā gada 14. oktobrim. Pēc pašvaldības aicinājuma atbrīvot ielu žoga aizstāvībai atsaucās Onkoloģijas slimnīcas vadītāja, toreizējā domes deputāte Anna Krilova. Savukārt A. Klints ielā 30 dzīvo kādreizējais domes deputāts Tālivaldis Vēsmiņš, īpašums reģistrēts uz viņa sievas Astrīdas vārda.
"Diemžēl nekas nav mainījies. Visiem ir prasības, kas jāievēro un ielas teritorijas pievienošana nav pieļaujama. Turklāt izskatās, ka pie dzīvojamās mājas darbi ir padarīti. Objekts nodots nav, un nevar arī tikt pieņemts, jo nav saskaņā ar projektu. Žogam ir jābūt pa zemes gabala robežu," portālam atgādināja I. Čīma.
Būvniecība notiekot no 2000. gada, aizrādīts un atgādināts esot vairākkārt, taču bez rezultātiem. "Otrdien ir Būvniecības padomes sēde, visi tiks informēti par situāciju. Būvvalde domās, ko darīt tālāk," rekurzemei.lv teica Būvinspekcijas vadītājs. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš portālam atzina, ka jautājums atrisināsies nākamgad - A. Klints iela visā garumā esot iekļauta ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projektā. Lai to varētu īstenot, iela jāatbrīvo. "Pats esmu daudzreiz braucis un runājis. Attieksme bija - jūs jau neko tur nedarīsiet. Tā iela ir strupceļš. Tagad pienācis brīdis, kad darīsim," rekurzemei.lv norādīja domes vietnieks.
E. Rāts jau 2009. gadā izteicās, ka par īpašnieces patvaļīgo rīcību ir informēta pašvaldības policija, kas uzsākusi administratīvo lietu. Interesējoties Pašvaldības policijā, tās priekšnieks Normunds Dīķis portālam atbildēja, ka, ja arī tāda lietvedība ir bijusi, tā nodota arhīvā un viņa rīcībā informācijas neesot. Pašvaldības policija kontrolējot pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, bet šis gadījums attiecas uz Būvniecības noteikumiem, tāpēc diez vai esot tās kompetencē.