Šobrīd jāsaka: pat dzīvojot ne pārāk tālu no robežas, mēs varam justies droši. Valsts garantē valsts robežas aizsargāšanu, garantē iekšējo kārtību valstī (to, kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas atbildību). Un, protams, arī pašvaldības ir gatavas tiem izaicinājumiem, kas skar gan dažādas situācijas, kas saistās ar dabas katastrofām – vējiem, plūdiem. Uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai mēs būtu sagatavojušies iespējamiem militāriem apdraudējumiem. Atbilstoši likuma prasībām Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā mums bija jāizstrādā un jāiekļauj tā saucamā militārā sadaļa, kurā mēs atspoguļojam arī algoritmus rīcībai dažādās situācijās.
Jā, mēs varam justies pietiekami droši, lai nebūtu satraukuma, lai nebūtu panikas, bet jebkurā gadījumā tā drošības sajūta jāveido arī mums katram pašam, un tas algoritms parasti ir ļoti vienkāršs: esi informēts, esi gatavs, rīkojies!
Esi informēts par visām iespējamām situācijām un par iespējamo rīcību konkrētā situācijā. Lai būtu informēts, regulāri jālasa, regulāri jāklausās ziņas. Jālasa arī vietējā neatkarīgā avīze Rēzeknes Vēstis, kur regulāri tiek atspoguļota aktuāla un profesionāli sagatavota informācija, lai cilvēks saprastu, par ko ir runa.
Esi gatavs. Tas nozīmē, ka jāpadomā par to, kā sevi nodrošināt uz noteiktu laika periodu, sākot no 24 stundām (pats minimums) un beidzot ar nedēļu un vairāk, ja mūs skar kādas nebūšanas, piemēram, elektrības atslēgums. Te ir runa par uzkrāto enerģijas apjomu (baterijām), par dzeramā ūdens un pārtikas apjomu, kam jābūt krājumā. Un, protams, jābūt izdomātam algoritmam, kā es rīkošos tādās situācijās: kam es piezvanīšu (uz lapiņas jābūt pierakstītam numuram), ja nu kas notiek, pie kā es varu vērsties pēc palīdzības, kā es piezvanīšu saviem radiem, draugiem, kaimiņiem, it sevišķi vientuļiem, lai painteresētos, kā viņiem klājas.
Un, protams, svarīgi, kā es tālāk rīkošos.
Pēdējā laikā pierobežā notikuši daudzi pasākumi – Krāslavas novadā, Indrā, kāda nevalstiskā organizācija rīkoja forumu, lai pārrunātu krīzes situācijas pierobežā un cik sabiedrība ir noturīga pret tādām krīzes situācijām. Vēl notika liela sanāksme Rīgas domē, uz kuru bija aicināti visi pašvaldību vadītāji, lai gan izrunātu visas nianses, kas saistās ar pašvaldību darbības nodrošinājumu krīzes situācijās, gan arī uzklausītu praktiskos piemērus, ko mums stāstīja Rīgas domes un Jelgavas domes pārstāvji. Ļoti labu pieredzi var gūt no Jēkabpils kolēģu darba izvērtējuma, kā viņi rīkojās, kad Jēkabpilī bija plūdu apdraudējums. Tā ka tie algoritmi ir zināmi.
Šobrīd pierobežā apdraudējumu rada arī nelegālie migranti, kas cenšas šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Un iedzīvotājiem, mums visiem vienkārši ir jābūt vērīgiem, lai ieraudzītu to, kas ir neraksturīgs konkrētā vietā. Ja mēs redzam svešus cilvēkus, kuriem tur nav jābūt, tad viselementārākais ir piezvanīt atbildīgajām personām. Visvienkāršākais ir piezvanīt uz savu pagastu vai arī Valsts policijai, vai pašvaldības policijai, un tad jau atbildīgie cilvēki zinās, kuram dienestam tāda informācija jānodod, lai veiktu pārbaudi un noskaidrotu, cik tādas aizdomas ir pamatotas. Aizturēt nelegālo migrantu grupu un viņu pārvietotāju Krāslavas novadā un Augšdaugavas novadā palīdzēja tieši vietējo cilvēku sniegtā informācija. Tā ka paldies iedzīvotājiem, kuri ir vērīgi!
Mums ikvienam ir svarīgi paskatīties, kas notiek ar mūsu kaimiņu, it sevišķi, ja viņš ir sociāli mazaizsargāts, ja ir vientuļš, ja ir vecs, lai, pasarg’ Dievs, tāda cilvēka stāvokli neizmanto kāda ļaunprātīga persona.
Šobrīd ir viena svarīga lieta, kas visiem jāievēro,– mēs nedrīkstam palikt savā problēmu burbulī, mums jāsajūt tā kopība ar kaimiņiem, kopība ar savu ciemu, ar savu pagastu, ar savu novadu. Jo diemžēl – un to esmu vairākkārt sacījis – komforta līmenis, ko nodrošina televīzija, mīksts dīvāns un ledusskapis pie sāniem, ir izdarījis visu, lai mēs paliktu vienpaši. Tas ir ļoti slikti. Esmu vairākkārt teicis: ne tikai uz svētkiem jāiet kopā un jāizjūt tā svētku atmosfēras noskaņa, bet arī tādos smagos brīžos, kad ceļi tiek aizputināti, kad, iespējams, elektrība pazudusi. Mums biežāk jāpainteresējas, kas notiek blakus. Vienkārši piezvanot, aizejot, painteresējoties, parunājoties ar cilvēku. Tieši tas kopības gars, domāju, mazinās cilvēka bailes, ka viņš palicis viens un tāds varētu būt arī kāda apdraudējuma situācijā. Mums jābūt apzinīgiem attiecībā pret sevi, saviem tuviniekiem un saviem kaimiņiem!
ROBEŽNIEKI – Latgales stiprie ļaudis ir rakstu sērija par novada iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, iespējām, izaicinājumiem un dvēseliskā spēka smelšanās avotiem.
