Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi "pagarina būvatļaujas" un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014. gada 1. oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022. gada 30. septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli.
Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli.
Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.
Rīgas pašvaldībai precīza informācija ir par ēkām, kas uzbūvētas pēdējos 12 gados - ekspluatācijā nav nodots aptuveni tūkstotis ēku. Bet vēsturiskā mantojuma apzināšana tagad nozīmē arhīvu izpēti un māju apsekošanu, lai būtu skaidrs, kam būs jāaprēķina nodoklis. Situācija ir sarežģīta, vērtē pašvaldības būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs: "Tas ir milzīgs resursu patēriņš. Nav līdz galam izdomāts, kā vienkāršot."
Rīgas būvvaldes vadītājs pieļauj, ka nenodotas ekspluatācijā varētu būt vairāki tūkstoši sen uzbūvētu māju - pagātnes mantojums ir apjomīgs un būtu labi "pavilkt tam visam svītru" un iet uz priekšu. Situāciju nesteidz atvieglot arī paši ēku īpašnieki - lai gan astoņu gadu termiņš jau pusceļā, pagaidām draudošais nodoklis tiem vēl nav licis masveidā steigt kārtot lietas.
Trauksmi ceļ Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kuras ekspertam ir informācija, ka no vecām ēkām pat 80% gadījumu nav zināms, kad tās uzbūvētas. LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņškritizē valstīs sākto ceļu likt padomju laikā celto un kaut kādu iemeslu dēļ ekspluatācijā nenodoto māju īpašniekiem iet to pašu ceļu dokumentu sakārtošanā, kāds attiecas uz pēdējo gadu būvniecības procesiem. LPS uzskata – procesam jābūt vienkāršākam, jo pretējā gadījumā problēmas var ievilkties arī pēc 2022. gada.
"Šī viena no procedūrām, kura būtu jāatvieglo, jo viņu pieņemšana ekspluatācijā no jauna arī ir zināmā mērā dīvaina, jo tā amortizācija salīdzinoši liela, ja nekas nav darīts," norāda Salmiņš. Viņš uzskata, ka arī Valsts Zemes dienesta pakalpojumu cenām būtu jābūt draudzīgām, tādēļ LPS plāno runāt ar jauno valdību, tā izmantos iespēju rosināt izmaiņas būvniecības likumā, kas turklāt šobrīd Saeimā jau atvērts.
Valsts Zemes dienests gan atklāj, ka tieši šobrīd pārskata savus procesus un administratīvās izmaksas – birokrātiju iecerēts mazināt, un to pozitīvi varētu izjust arī tie, kuri vēlēsies ēkas legalizēt.
jo saerežģītāk, jo labāk
SABRUKA EKSPLUATĀCIJĀ NODOTA ĒKA
VIENS LIELS, FORMĀLS STULBUMS