Jau vēstīts, ka pirmdien biedrība vērsās pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (LPP/LC) aicinot neparakstīt lēmumu par Majoru glābšanas stacijas pārdošanu SIA Shwartz par 215 000 latu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja biedrības pārstāvis Guntis Grūba, izsole jau ir notikusi un SIA Shwartz jau ir pārskaitījis pašvaldībai naudu par zemesgabalu un glābšanas stacijas ēku, atlicis vien parakstīt pārdošanas līgumu. Kamēr darījums vēl nav apstiprināts un privātā uzņēmuma tiesības uz šo īpašumu vēl nav nostiprinātas Zemesgrāmatā, biedrība vērsusies tiesā, lai apstrīdētu Jūrmalas domes lēmumu to pārdot.
"Administratīvajā tiesā mēģināsim pierādīt, ka skartas sabiedrības intereses, atsavinot publisku mantu. Tas ir ļoti neracionāls lēmums, un man ir skaidrs, kādas shēmas sekos tālāk," sacīja Grūba. JAB ir pārliecināti, ka zemesgabals un uz tā esošā būve jāpatur pašvaldības īpašumā, jo tas nepieciešams glābšanas stacijas saglabāšanai.
Lēmumu par būves un zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu Jūrmalas dome pieņēma šā gada 11.augustā, bet 15.decembrī pieņemts lēmums par ēkas un zemesgabala 48/100 domājamo daļu pārdošanu.
Grūba un viņa domubiedri Uldis Kronblūms un Rūta Viņķele uzskata, ka pašvaldības zeme tiks pārdota par neadekvāti zemu cenu, riskējot, ka nākotnē viesnīcas un glābšanas stacijas vietā Majoru pludmalē tiks uzbūvēta daudzdzīvokļu māja.
Strīdus zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpas aizsargjoslā, kas tam paredz īpašu aizsardzības līmeni. Zemesgabals un glābšanas stacija saskaņā ar domes lēmumu par 215 000 latu pārdoti SIA Shwartz. JAB uzskata, ka tā ir pārāk zema summa par zemesgabalu, kas atrodas vien dažu metru attālumā no pludmales.
Vienlaikus Jūrmalas aktīvisti norāda, ka Aizsargjoslu likums aizliedz atsavināt krasta kāpu aizsargjoslā pašvaldības īpašumā esošo zemi. Saskaņā ar 2002.gada 18.decembrī noslēgto pilnvarojuma līgumu glābšanas stacijas ēka tika nodota apsaimniekošanā pašvaldības SIA Jūrmalas ātrā palīdzība, kas tajā īsteno Jūrmalas iedzīvotājiem vitāli svarīgu funkciju - nodrošina iedzīvotāju drošību, kas peldas un atpūšas pludmalē.
Kaut arī SIA Shwartz sola nodrošināt, ka minētās pašvaldības funkcijas izpilde arī turpmāk netiks apdraudēta, biedrības ieskatā mantai, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai, ir jāatrodas un jāpaliek pašvaldības īpašumā, nevis nomā.
JAB pauž neizpratni, kāpēc SIA Shwartz biznesa ieceres īstenošanai ir nepieciešama strīdus zemes gabala 48/100 domājamo daļu un glābšanas stacijas pāriešana uzņēmuma īpašumā. "Ja glābšanas stacijas funkciju īstenošana līguma dalībnieku ieskatā var tikt nodrošināta, nepieciešamās telpas nododot Jūrmalas pilsētas domei beztermiņa bezatlīdzības nomā, tad tikpat labi SIA Shwartz savu ieceri var īstenot, nomājot no pašvaldības strīdus zemes gabalu un glābšanas staciju. Pašvaldības publisko funkciju īstenošana ir atzīstama par prioritāru pār privātpersonas komerciālajām interesēm," uzskata JAB.
Par ieceri pārdot Majoru glābšanas stacijas ēku un daļu zemesgabala šā gada augustā rakstīja arī portāls Pietiek.com - pašvaldībai piederošā ēka novērtēta par aptuveni 40 000 latu, bet pludmalē esošā zemes īpašuma 58/100 domājamo daļu sākumcena noteikta aptuveni 250 000 latu. Īpašumu bija iecerēts pārdot izsolē. Pietiek norādīja, ka šāda cena par ekskluzīvu, apbūvējamu zemesgabalu Majoros ir neadekvāti maza, ja ņem vērā, ka īpašums atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras.
Īpašums atrodas uz privātpersonai - SIA Shwartz - daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai uz to bija pirmpirkuma tiesības. SIA Shwartz pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem - Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Vienīgais īpašuma apgrūtinājums ir prasība 100 kvadrātmetros no īpašuma nodrošināt glābšanas stacijas funkcijas.
Daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000.gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000.gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva AS Fēnikss, pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca kādas privātpersonas īpašumā.
Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009.gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA Shwartz, liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA Shwartz tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija Lindo Express Limited, rāda Lursoft dati. 2010.gada jūnijā SIA Shwartz pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011.gada 7.februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu hipotēka par labu Aizkraukles bankai. Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā.
Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006.gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu Lamborghini Gallardo automašīnu, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda, rakstīja portāls.