Pagājušajā nedēļā no skolas epasta vairākiem medijiem tika izsūtīta elektroniska vēstule, kurā teikts, ka Zemgales vidusskolā gaidāma masveida skolotāju aiziešana.
Avīze vēsta, ka pirmais dialogs starp skolotājiem, direktoru un skolēniem notika pagājušajā nedēļā. Skolēnu pārmetumi ir visdažādākie, piemēram, smēķētājiem Z. Grinpauks licis visas skolas priekšā 80 reizes pietupties. Skolā viņš sācis strādāt mācību gada sākumā, taču semestra laikā joprojām nav iepazinies ar saviem padotajiem, nezina, kā daudzi skolotāji izskatās un kā viņus sauc. Savukārt skolotāji pārmet direktoram vienpersonisku vadības stilu. Piemēram, brīvdienās, ierodoties skolā, viņiem jāparakstās īpašā žurnālā, ziņo NRA.
Laikraksts vēsta, ka Z. Grinpauks Zemgales vidusskolu vadījis no 1983. līdz 1986. gadam, bet no 2000. līdz 2005. vadījis Izglītības valsts inspekciju. Pēc Valsts civildienesta pārvaldes iniciatīvas, 2005. gadā toreizējā izglītības ministre Ina Druviete ierosināja dienesta pārbaudi, kurā Z. Grinpauka darba metodes tika atzītas par pārlieku despotiskām un viņš pārrotēts Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā.
Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājs Visvaldis Girgensons, laikrakstam raksturojot pašvaldībā esošās skolas direktoru, uzsver, ka vaina ir abās pusēs. "Nav direktors no Mēness nokritis un svešs – kolektīvā ir skolotāji, ar kuriem viņš kopā strādājis jau agrāk," saka V. Girgensons. Pēc pašvaldības vadītāja domām, valsts iestādēs pavadītais laiks Z. Grinpaukam radījis priekšstatu, kā kontaktēties un strādāt ar personālu, kas izrādījies lielākais klupšanas akmens. "Ministrijās lietas droši vien kārto citādi nekā pašvaldībās – kur tas ir daudz vienkāršāk. Te mēs kaut trīs reizes dienā varam satikties un visu izrunāt," saka V. Girgensons. Pašvaldība konfliktā iesaistīties negrasās, taču mudinājusi abas puses izrunāties, kas jau noticis.
Zemgales vidusskolas direktors Neatkarīgajai stāsta, ka pagaidām iesniegumu par aiziešanu saņēmis tikai no savas vietnieces Sandras Ieviņas, tomēr Z. Grinpauks vēlas, lai viņa skolā paliek. "Mums ar viņu vienā jautājumā bija konflikts, un viņa lēmumu pieņēma, emociju vadīta. Gribu, lai viņa paliek skolā! Tomēr esmu domājis par komandas izmaiņām un secināju, ka divi vietnieki audzināšanas darbā nerada viengabalainu situāciju. Gribētu, lai tas būtu vienās rokās, bet tas ir nākamā gada jautājums. Ar vienu no vietniecēm runāju, un viņa jau pieņēmusi lēmumu, ka no nākamā gada būs tikai skolotāja un atbildēs par sociālo darbu," saka Z. Grinpauks.
Pēc viņa domām, spriedze skolā lielā mērā izveidojusies pēc aktu zāles jumta sabrukšanas, jo direktoram nācies risināt virkni saimniecisko jautājumu, tāpēc kontakts ar skolotājiem nav veidojies pārāk tuvs. "Iespējams, ka uz iepriekšējā fona skolotāji vēlējās, lai vairāk runāju – agrāk te bija cita saziņas kultūra," norāda direktors.
Z. Grinpauks laikrakstam sola, ka skolēni, kuri atļāvās paust pret viņu nepatiku, sodīti netiks. "Es nedomāju viņus sodīt, skolēni nav nekādā ziņā vainīgi – viņi izrādīja drosmi un uzdrīkstēšanos," saka direktors. Iestādes vadītājs atzīst, ka no pedagogiem vairākos jautājumos izjūt pretestību, taču tajā pašā laikā vecāku padome atbalsta viņa centienus ieviest skolā stingrāku disciplīnu, jo galvenais ir bērnu drošība.
Izglītības valsts dienesta pārstāvis Jānis Mergups Kutraitis NRA norāda, ka dienests nav saņēmis nevienu sūdzību par Zemgales vidusskolas direktoru. Tomēr pēc Neatkarīgās lūguma dienests nolēmis uzsākt pārbaudi, negaidot iesniegumus. "Tur saskatāmi bērnu tiesību pārkāpumi, tāpēc veiksim pārbaudi," saka J. Mergups Kutraitis.