Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks informējis, ka kopš 2003.gada 1.janvāra līdz šā gada vasarai prokuratūras uzraudzībā par minētiem noziegumiem atradās 203 kriminālprocesi, no tiem 28 vēl turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
18 kriminālprocesi šo gadu laikā apturēti, jo nav izdevies atrast vainīgās personas, 54 procesi izbeigti vēl pirms apsūdzību celšanas. Desmit gadījumos par izbeigšanas iemeslu minēts tas, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, 39 gadījumos lietas izbeigtas noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ, bet viens process izbeigts, jo iespējamā vainīgā persona mirusi.
Piecu gadu
laikā prokuratūra 83 procesos cēlusi apsūdzības 95 personām.
Prokuratūra vienu procesu izbeigusi, jo vainīgā persona izlīgusi ar
cietušo pusi. Vēl deviņi kriminālprocesi prokuratūrā izbeigti, nosacīti
atbrīvojot personu no kriminālatbildības. Viens process izbeigts,
jo nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, raksta LETA.
Septiņi kriminālprocesi prokuratūrā pabeigti, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, bet izskatīšanai tiesās nodoti 67 procesi.
Pēc Vaska teiktā, tiesas taisījušas spriedumu un piemērojušas notiesājošus sodus 68 personām, no kurām 11 piespriesta reāla brīvības atņemšana. Savukārt 32 personas saņēmušas brīvības atņemšanu nosacīti. Vēl 12 cilvēkiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem piespriests piespiedu darbs, 13 - naudas sods. Divus cilvēkus tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības un kriminālsoda, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Krimināllikuma 230.pantā paredzētais sods ir samērīgs un bargāka soda noteikšana neatrisinās problēmas, kas vērojamas cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem, norāda LETA.
Diena jau ir rakstījusi, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers publiski ir paudis satraukumu par pēdējā laika vardarbības gadījumiem pret dzīvniekiem un uzdevis sagatavot apkopojumu par līdzšinējo praksi šādu lietu izskatīšanā un sodu piemērošanā. Patlaban tiek vērtēta iespēja palielināt administratīvos sodus.
Kā Dienai iepriekš norādīja prokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa, Krimināllikuma (KL) 230.pantā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem paredzētās sankcijas — brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās — ir samērojamas ar izdarīto nodarījumu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Tieslietu ministrija (TM).
Cita lieta esot attiecībā uz administratīvo atbildību. Proti, TM uzskata, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 106.panta pirmajā daļā paredzētās soda robežas ir nepietiekamas. Šis pants paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām — no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Ministrija APK grozījumu darba grupā izsvēršot iespēju šo soda robežu gan fiziskām, gan juridiskām personām paaugstināt. Cik daudz, pagaidām netiek precizēts.
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule norādījaa, ka TM aktualizējusi arī jautājumu par papildu cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījumu kriminalizēšanu. Proti, vai papildu jau esošajiem gadījumiem, kad iestājas kriminālatbildība, nevajadzētu iekļaut vēl citus, kas minēti Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā.