Drīz pēc tam diena.lv tiešraidē nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks apstiprināja, ka plānojis arī šogad doties gājienā. Viņš arī sola koalīcijā rosināt diskusiju par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās, ievērojot mazākumtautību intereses.
Latviešu leģionārus ik gadu 16. martā ar gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli, kā arī ar piemiņas brīdi Lestenes Brāļu kapos atceras karavīru organizācijas. Abos šajos pasākumos ir piedalījušies arī politiķi. Jau valdības veidošanas laikā, pirmo reizi koalīcijā aicinot Visu Latvijai!, kas veido apvienību ar pieredzējušo varas partiju Tēvzemei un brīvībai/LNNK, partneri lūdza šo politisko spēku atturēties no līdzdalības 16. marta gājienā. I. Parādnieks Dienai piektdien teica, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš bijis atceres pasākumos Lestenē, tāpat kā kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, agrākos gados nav piedalījies gājienā. Viņš pats gan no šīs tradīcijas godināt kritušo piemiņu nevēlas atteikties, bet nedomā, ka šāda rīcība varētu būt pretrunā ar valsts politiku un kaitēt partiju sadarbībai valdībā.
Pasākumos, kurus 16. martā rīko karavīru organizācijas, lai godinātu leģionāru piemiņu, iepriekšējos gados ir piedalījušies arī Vienotības deputāti. Viens no viņiem - Dzintars Ābiķis Dienai atzina, ka piemiņas gājienā viņš diezgan sen jau neejot, redzot, ka «to sāk izmantot politiskām manipulācijām». Viņaprāt, gājiens ir karavīru pasākums, kurā politiķiem nav jādodas, - deputāti var godināt šo cilvēku piemiņu Lestenes Brāļu kapos. To izveidošanā pēc vairāku politisko spēku iniciatīvas ir ieguldīti arī valsts līdzekļi. Agrākos gados Dz. Ābiķis, kura dzimtā arī bijuši ar leģionu saistīti cilvēki, esot 16. martā nolicis ziedus pie Brīvības pieminekļa vienatnē bez liekas izrādīšanās. Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska iepriekš aģentūrai BNS bija sacījusi, ka pēc 18. februāra referenduma būs atvieglojums, ka ir noņemta spriedze, «bet tuvais konteksts - 16. marts un 9. maijs - vienmēr bijusi medusmaize radikāļiem», jo tā ir iespēja pievērst sev uzmanību.
Nacionālās apvienības deputāts I. Parādnieks Dienai sacīja, ka rosinās koalīcijā diskusiju par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās, ievērojot mazākumtautību intereses, kā arī par izglītības saturu, kas atšķiroties latviešu skolās un mācību iestādēs, kurās mācās mazākumtautību jaunieši. Uz to kā problēmu Dienas aptaujā iepriekš norādījuši vairāki Saeimas deputāti, arī Vienotības pārstāvis Dz. Ābiķis, kurš ir vienisprātis, ka ir jāvērtē, kas un kā skolās māca valsts vēsturi. VL-TB/LNNK nesteigsies ar jaunu iniciatīvu iesniegšanu bez vienošanās koalīcijā, bet vēlas tajā rosināt diskusiju, lai kopā ar partneriem atrastu labāko veidu, kā to darīt. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešama saruna ar mazākumtautību pārstāvjiem un plaša šo jautājumu skaidrošana sabiedrībā, kādas iepriekš pietrūcis.