Valsts nekustamie īpašumi pieder dažādām ministrijām un pārvaldītājiem. Tikai daļa no īpašumiem ir vajadzīgi valsts funkciju pildīšanai, pārējie tiek iznomāti vai pat stāv tukši. Ne visus izdodas veiksmīgi pārdot, jo arī ēku stāvoklis ir atšķirīgs – tās ir gan labā, gan avārijas stadijā. Valsts kontrole (VK) vērš uzmanību uz to, ka šajā jomā trūkst nākotnes skatījuma, kā izmantot valstij piederošos īpašumus, arī informatīvais ziņojums, kur būtu piedāvāti risinājumi, top pārāk lēnu.
Septiņi grausti Rīgā
Viens no valsts īpašuma pārvaldītājiem ir Finanšu ministrijas (FM) VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras pārziņā ir 3,6 miljoni kvadrātmetru ēku platības un 18,6 miljardi m² zemes. To kopējā kadastrālā vērtība ir 1,19 miljardi eiro. Pēc apjoma VNĪ ir ceturtajā vietā (15% no kopējās valsts īpašumu platības), daļai ministriju, piemēram, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes un Veselības, ir savas kapitālsabiedrības un organizācijas, kas to dara. Taču FM īpašumi ir vērtīgākie kadastrālo vērtību ziņā – ap 178 miljoniem eiro.
Nekustamo īpašumu (NĪ) portfelis iedalās šādi: pamata (71%), aktīvu (13%) un atsavināmais (16%). Trešajā sadaļā ietilpst tie, ko neizmanto un nav paredzēts izmantot valsts iestāžu vajadzībām, atrodas neperspektīvā vietā, nerentabli un sliktā tehniskā stāvoklī, ar īpašuma tiesību aprobežojumiem. Apmierinošā tehniskā stāvoklī ir 48% ēku, labā – 26%, neapmierinošā – 16%. Attīstības projekti – 3%, tikpat daudz – avārijas stāvoklī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē klāstīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40