Viņa norāda, ka laikapstākļi apgrūtina gan piekļuvi objektu vietām, gan smagās tehnikas piegādi, īpaši purvainos un attālos apgabalos.
Gavrilova, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, norāda, ka, sākot no maija, nokrišņu daudzums atsevišķos pierobežas reģionos pārsniedza mēneša normu par vairāk nekā 100%, radot lielu mitrumu, dubļus un ūdens uzkrāšanos būvlaukumos.
Tādējādi darbi tiek veikti sarežģītos un izaicinošos apstākļos, kur bieži nepieciešama speciāla piekļuves infrastruktūra - piemēram, laipas, pontoni vai koka segumi. Turklāt dažviet tehnikai nav iespējams piekļūt, līdz ar to darbus bija iespējams turpināt tikai brīžos, kad laikapstākļi stabilizējas, uzsver VNĪ pārstāve.
Viņa atzīmē, ka VNĪ komanda turpina darbu arī izaicinošos apstākļos - purvainajās un grūti sasniedzamajās zonās, kur piegāde un iekārtošanās ir sarežģīta. "Drošība darbā vienmēr ir pirmajā vietā, un augstais ūdens līmenis patlaban neļauj nodrošināt atbilstošus un drošus darba apstākļus. Valsts austrumu robežas izbūve ir drošības prioritāte, un darbi ar pilnu jaudu tiks turpināti, tiklīdz laikapstākļi to atļaus," piebilst Gavrilova.
Gavrilova papildina, ka patlaban notiek elastīga darbu plānošana un resursu pārgrupēšana, lai maksimāli efektīvi izmantotu brīžus, kad darbu veikšana ir iespējama.
Viņa informē, ka līdz šim ir izbūvēti aptuveni 250 kilometri robežžoga Latvijas-Krievijas robežas posmos, un žoga izbūve šajā virzienā tuvojas noslēgumam - atlikuši 19 kilometri. Izbūves termiņš būs atkarīgs no laikapstākļiem.
Tāpat ekspluatācijā nodoti četri trošu tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi. Vienlaikus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir pabeigta, un patlaban turpinās rokādes ceļu izbūve, īpaši Riču ezera apkaimē, lai savienotu izveidotos infrastruktūras posmus un nodrošinātu operatīvu robežsargu kustību.
VNĪ turpina sadarbību ar būvniekiem un citām iesaistītajām institūcijām, lai operatīvi pielāgotos mainīgajiem apstākļiem un nodrošinātu projekta nepārtrauktību.
Jau ziņots, ka VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS "Latvijas valsts meži", savukārt VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju - Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Robežas un infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, LVRTC, VNĪ, "Latvijas valsts mežiem", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.