"Mēs varam būt kritiski un vēlēties labāku sadarbību, taču jāatzīst, ka galvenie mērķi ir sasniegti. Savos divdesmit pastāvēšanas gados Baltijas Asambleja ir spējusi saglabāt sevi un mainīties līdzi laikam," uzrunājot Baltijas Asamblejas 30.sesijas dalībniekus, uzsvēra S.Āboltiņa.
"Tas joprojām ir vienīgais Baltijas valstu parlamentu sadarbības institucionālais ietvars. Tā ir organizācija, kas turpina trīs Baltijas valstu ciešo saišu stiprināšanu, uztur dzīvu mūsu vienotības ideju un arī spēcina Baltijas valstu nacionālo identitāti, kā to pierāda Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē," atzina Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šī reģionālā starpparlamentārās sadarbības organizācija tika izveidota laikā, kad nepieciešamība pēc vienotas balss bija izšķiroša triju Baltijas valstu tālākam liktenim. "1991.gadā - laikā, kad dzima Baltijas Asambleja - mums pasaulei bija jāpierāda, ka mūsu vieta ir bijusi un būs Eiropas un transatlantisko valstu saimē," teica S.Āboltiņa.
"Izvērtējot divdesmit gados sasniegto, mums jāpiekrīt, ka liktenis pret Baltijas valstīm ir bijis labvēlīgs. Savā valstiskuma vēsturē mēs vēl nekad neesam piedzīvojuši vienlaikus divdesmit brīvības, miera, demokrātijas, likuma varas un vienlīdzīgu iespēju gadus," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Runājot par BA tālāko attīstību, S.Āboltiņa akcentēja nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību. "21.augustā Rīgā mēs atzīmējām Latvijas un Igaunijas valstiskuma atjaunošanas 20.gadadienu. Mēs šos svētkus svinējām ne tikai ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Ar mums kopā bija arī Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji. Tas bija ne tikai simboliski. Tas bija politisks uzstādījums, ka turpmākos gados arvien plašāk ir jāizvērš sadarbība starp Baltijas Asambleju un Ziemeļvalstīm," teica Saeimas priekšsēdētaja.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā tiek risināti Baltijas Asamblejas dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājum