Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Āboltiņa: Saeima par grozījumiem Satversmē attiecībā uz krievu valodu varētu lemt ceturtdien

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
K-K
K
kl... KATRA VALSTS VALDIBAS VADOSAS PERSONAS ...
K-K
K
... Darga Aboltina !!!! Ja jau VP ir uzdevis Konstitucionalas tiesas komitejai izvertet si referenduma likumibu - tad nemot vera katra Saeimas parstavja un katra valsts valdibas atbildibu pret valsts Satversmi un doto zverastu - JASAGAIDA SIS KOMITEJAS LEMUMS -PIRMS NOTIEK sAEIMAS BALSOSANA !!!! ... CITADI JUS NELIKUMIGI PIESKARSATIES NELIKUMIGI IEROSINATAM PRET SATV ERSI UN VALSTS SUVERENITATI VERSTU PASAKUMU !!!! ... VAI JUS VISI GRIBAT PALIKT PAR VALSTS NODEVEJIEM !!!
2012
2
Uz referendumu ir jāiet! Vairs nav runa par provokāciju, uz kuru labāk nereaģēt. Tautas nobalsošana ir mūsu vienīgā iespēja visdemokrātiskākajā veidā paust savu nostāju šajā jautājumā. Lai cik aizskarošs latviešiem neliktos šis jautājums, mūsu pienākums ir sniegt nepārprotamu atbildi -nē!, nevis ietiepīgi klusēt. Referendums ir mūsu demokrātiskās tiesības, kuras mēs nedrīkstam izniekot! Jo vairāk būs balsu PRET Satversmes grozījumiem, jo proporcionāli mazāks spēks būs tām daudzajām balsīm, kas tiks nodotas par. Tāda ir demokrātijas vienkāršā matemātika. Tikai tā ir iespējams pielikt punktu šim jautājumam. Ir jāsaprot, ka latviešu neiešana uz referendumu ir Satversmes grozītāju interesēs (propagandas un dezinformācijas mašīna tiek darbināta uz pilnu klapi). 2012. gadā aizstāvēsim savu 1922. gadā tapušo Satversmi pie kuras strādājuši tā laika Latvijas gaišākie prāti!
SS
S
kaapeec tieši krievu??? , to nemaz tik daudz , nav , ir tai skaitaa ukraiņi , baltkrievi , iciksoni , kuri runaa krievu vaklodaa , vai taadeeļ viņiem priekšroka ? ... maacies maita valsts valodu , nebuus te vairs peeseress
vesturee
v
Ir jaicina visi latviesi, Latviajs patrioti, lai saja zidu n krievu referenduma neviens nepiedalas, jo sis referendums nav saistits ar Latviasj valsst valodas statusu, bet gan ar okupntu valodas-krievu valodas legalizaciju, tapec nevienam valsts parvalde stradajosajam nav japiedalas saja referenduma. Vel amoralak ir tas,ka Aboltina un Kampars ir iedomajusies notrikt valsts daudu kaut kadai nevajadzigai kampanai, laikam vinu merkis ir iedzivoties ar soi naudu n uz tautas un valsst rekina taisit politsku reklamu, kas ir nepienemama un amorala. Kapec tad Aboltina un Kampars nerosijas kad bija jasavac paraksti par to, lai Latvijas valsts skolas bernu apmaciba tiktu nodrosinata, pakapeniski ka to ierosinaja VL, Latvijas valsts valoda- latviesu valoda? Loti labi atceros kada slepeniba un klusuma tika vakti sie paraksti, kurus ar pietikosi nesavaca, ka Dombrovskis, Aboltina, Zatlers, Vienotiba, ZZS..... kluseja ka meles di.sa ievilkusi.
politalogs
p
Pie ta pasa, ir nekavejoties japienem likums, ka visas Latvijas valsst skolas, macibu iestades bernu apmaciba ir janodrosina Latviasj valsst valoda- latviesu valoda 100% apmera, pastiprinot svesvalodu macisanu, pec bernu izveles, anglu, krievu, vacu valodas. Domaju ka butu pareizi, ka visiem Latvijas berniem ka obligata pirma svesvaloda ir japgust anglu valoda. Ta ka Latvija ir frustraciajs sabiedriba tad lai Latvijas sabiedribu saliedetu politkiem ir japienem savlaicigi pareizi politiskie lemumi un vins no tadiem ir Latvijas valsts valodas ieviesana visas valsts skolas Latvija, lidz ar to valoda kalpos ka saliedesaans un integraciajs faktors. Divvalodibas skolas ir kropla un nepareza sistema kura skel sabiedribu un ipasi jau bernus jau skolas vecuma.
Dens
D
Kādēļ tāda steiga? Un par budžeta naudu i nesapņo, budžeta nauda nav paredzēta politisko ambīciju apmierināšanai. Ja Vienotība vēlas kādu kampaņu, lai pakrata bagāto sponsoru kabatas
Arturs M.
A
Interesanta zituācija,saeimai jālemj par jautājumu,kur 76 deputāti būs PRET,un 34 atturēsies!Tas ir absurdi,piedodiet,ja kļūdos skaitā.:D Ā,nu vienīgi Kabanovs var ieturēt savu līniju līdz galam,domāju,ka viņam pa lielam uzspļaut SC,svaja rubaha bļiže:D
Vienotības triumfs.... pa skuju tak
V
Puaro Ziņas Ieteikt 20. decembris (2011) 09:33 Ekonomists: Plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu smieklīgāka nekā padomju gados (1) LETA Pēdējā laikā Latvijā ierastā plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu šķiet pat smieklīgāka nekā padomju gados, intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" norāda Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers. "Ja mēs aizrautos ar skaitļiem, droši vien varētu teikt, ka ir 6,6% ekonomikas pieaugums, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā un tamlīdzīgas lietas. Ar skaitļiem visu ko var pierādīt, ar tiem prasmīgi manipulējot. Vai tiešām cilvēki uztver nopietni visus tos pieaugumus?" norāda ekonomists, lūgts raksturot 2011.gadu Latvijas ekonomikā. Viņš skaidro, ka, rēķinot pret iepriekšējo periodu, tiešām sanāk 6% pieaugums, taču tas ir sasniegts pēc straujākā ekonomikas krituma visā Eiropā. Paskatoties absolūtos skaitļos, ir redzams, ka pašreizējais pieaugums ir pēc 3,3% iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma 2008.gadā un 18% krituma 2009.gadā. Salīdzinot ar 2008.gadu, mums joprojām saglabājas aptuveni 12% IKP kritums. "Vai tad ar to vajag lielīties? Vai tad Latvija ir straujāk augošā ekonomika?" retoriski jautā Brīvers, kā piemēru minot Vāciju, kurai iepriekš bija 2% IKP kritums, bet tagad ir 5% pieaugums. "Nevar jau teikt, ka šis būtu bijis slikts gads, bet plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu šķiet pat smieklīgāka nekā padomju gados. Padomju laikā arī notika plātīšanās, ka gadā ir izslaukts par 5% piena vairāk nekā gadu iepriekš, bet nākamajā gadā vajag vēl par 5% vairāk. Bet kāpēc? Kāds Ļeņingradas profesors savulaik teica, ka nevajag vairāk, bet vajag tik, cik vajag. Nav loģiski, ja veikalu plaukti ir pilni ar "1.maija" kurpēm, bet desas nav. Tādi bija padomju gadi, bet tagad ir vēl muļķīgāk - mēs visas preces esam pārrēķinājuši uz vienu svērto vidējo skaitli, un sakām, ka ir 6% pieaugums. Tā procentu mānija ir viena no sliktākajām lietām," akcentē eksperts. Brīvers uzsver, ka šis gads bijis labs tajā ziņā, ka cilvēki arvien vairāk sāka saprast - pārāk vienkāršota pieeja ekonomikai un dzīvei ir pagājusi. Ekonomists tic, ka nākamais gads nesīs lielas pārmaiņas, tomēr "Latvija gan būs pēdējā vietā pasaulē, kas to sapratīs". "Ekonomikā notiks paradigmas maiņa. Mums jau no bērna kājas tiek stāstīts, iepotēts, ka izaugsme - tas ir mērķis. Ja izaugsme ir 5%, tas ir labi, 6% - vēl labāk, bet 12% - pasaules rekords. Bet tas ir uz alkatību un skaudību balstīts princips. Bagāts cilvēks jau nav tas, kuram ir daudz, bet tas, kuram pietiek. Nulles līmeņa izaugsme netiek uzskatīta par jaunās ekonomikas modeli," akcentē Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Nozare.lv
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas