Aicina ministri un premjeru runāt skaidru valodu par garantēto pakalpojumu minimumu un maksas medicīnu

Viņa uzskata, ka valdībai skaidri un gaiši jādefinē, kas ir tas medicīnas minimums, ko valsts garantē katram tās iedzīvotājam, lai «cilvēki nemirtu savās mājās tikai tāpēc, ka baidās vērsties pēc palīdzības».Viņasprāt, pēdējā laikā valsts iedzīvotājiem pilnīgi nepiedodami veido priekšstatu, ka medicīnas pakalpojumi mūsu valstī turpmāk vairs nebūs pieejami, jo slimnīcas slēgs gan Rīgā, gan reģionos, bet plānveida medicīniskā palīdzība šobrīd nav pieejama nevienā valsts slimnīcā, un rudenī tās pašas arī bankrotēs. Taču tikpat skaļi pacientiem šobrīd, kā norāda S.Dauškane-Platace, netiek paziņots, ka medicīnas iestāžu durvis jau nav aizslēgtas pavisam. Par maksu tajās pakalpojumi joprojām ir pieejami.Patlaban maldināti tiek gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki, gan apdrošinātāji, jo izmisīgā 45 miljonu latu meklēšana valsts medicīnas izglābšanai ir populisms, galvas jaukšana, saka S.Dauškane-Platace. Tas neko neatrisinās, zinot, ka valsts budžeta izdevumus, arī veselības aprūpei paredzētos, nāksies turpināt samazināt, jo nodokļu ieņēmumi krītas un budžeta deficīts palielinās. Viņa norāda, ka premjera un veselības ministres svarīgākais uzdevums šobrīd ir nevis cīkstēties par 45 miljonu latu atrašanu veselības nozarei, bet gan steidzami un skaidri definēt, kā turpmāk valsts plāno īstenot Latvijas Satversmes 111.pantu: «Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.»Daudzus gadus izvairīšanās no minimuma definēšanas tika uzskatīta par ministrijas nepadarīto darbu. Ministri šo jautājumu viļājuši kā karstu kartupeli, atrunājoties, ka tas ir grūts uzdevums, teic S.Dauškane-Platace. Šodien šī Satversmes panta atšifrējums citos tiesību aktos ir absolūta nepieciešamība, kas jādefinē bez atrunām un piebildēm, lai ikvienam pacientam ir skaidrs, kas viņam pienākas kā valsts apmaksāti pakalpojumi, bet par ko turpmāk būs jāmaksā no sava maciņa, un par kuriem pakalpojumiem būs jālīdzmaksā. Diskusijai starp premjeru un veselības ministri būtu jāizvēršas par to, kā šo minimumu valsts spēs nodrošināt katram iedzīvotājam, nevis tikai par to, ka kāda slimnīca jāslēdz vai jārunā par slimnīcu bankrotiem. Signe Dauškane-Platace uzskata, ka šajā polemikā politiķi aizmirsuši, ka veselības aprūpes sistēma ir radīta pacientam.