Šie trīs politiķi (kā gan citādi lai dēvē cilvēkus, kuri pretendējuši būt par tautas priekšstāvjiem valsts augstākajā likumdevējā?) gluži vai anekdotiski apstiprina populāro un primitīvo klišeju, ka godīgi cilvēki jau tajā politikā nelienot vis, tur esot tikai blēži un pašlabuma meklētāji. Protams, ka tā tas nav, taču skumji, ka šādam tirgus līmeņa priekšstatam tapusi komiksa līmeņa ilustrācija. Profesore Kursīte šajā bildē pārstāv, protams, "godīgo cilvēku". Protams, ka folkloras pētīšana ir svarīgs darbs, turklāt taisnība, ka ir pagājuši divi gadi kopš vēlēšanām, tomēr piedalīšanās vēlēšanās nozīmē gatavību ne tikai lūgt vēlētāju uzticību, bet arī to attaisnot. Citādi iznāktu, ka viņa ir vēl viens no tiem sabiedrībā cienītajiem cilvēkiem, kuri aizdevuši savu vārdu un reputāciju, lai pie varas tiek blēži — kā Boldāns. Tas zināja, ko grib darīt politikā, un kārotā labad bija gatavs pat uz noziegumu. Arī Straume jeb Batjka labi zināja, ko grib un kur to dabūt — pie partijas nomenklatūras amatu silēm var vairāk (ienākumi pērn — 80 tūkstoši latu), nekā deldējot ierindas deputāta krēslu. Jācer, ka Kursīte zināja, ko gribēja, kandidēdama vēlēšanās, un ka tas, ko viņa grib, ir godīga politika un labāka Latvija.
Aivars Ozoliņš: Anekdots iz dzīves
Janīna Kursīte, kas vēlēšanās bija TB/LNNK sarakstā, bet tagad ir Pilsoniskās savienības biedre, nevar izlemt, vai iet strādāt par Saeimas deputāti notiesātā un mandātu zaudējušā vēlēšanu rezultātu viltotāja, viņas bijušās partijas bijušā biedra Jura Boldāna vietā. Toties nākamais sarakstā Jānis Straume jau ir izlēmis, ka uz Saeimu neietu, paliktu savās vietās valsts uzņēmumu valdēs un padomēs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.