Aivars Ozoliņš: Bičkovičs un personas

Cenšas, protams, un tas vien, ka šīs "personas" cer, ka viņš varētu būt gana perspektīvs "lielākais kretīns", no vienas puses, rada šaubas un aizdomas, no otras — uzliek kandidātam pašam īpašu atbildības nastu. Izvēle, vai iecelšanas gadījumā attaisnot šo personu cerības vai sagādāt tām kārtējo vilšanos, būs pirmām kārtām paša ziņā. Risks ir nopietns. Paklausīgs ampelmanis AT priekšsēdētāja amatā šīm "personām" vajadzīgs gan tiesu varas vispārējai degradēšanai un pakļaušanai, gan — un tas pirmām kārtām — kā lauznis pret ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kura pilnvaras beigsies 2010.gadā. Tieši AP priekšsēdētājs ne tikai izvirza kandidātu šim amatam, bet arī var uzsākt viņa atcelšanas procesu. Valdošās koalīcijas īpašnieki ir atsākuši pērnruden pret lietussargiem aplūzušos tiesiskuma iznīdēšanas pasākumus. Tautas partijas sāpes, naida un vēlmju izpūtējs Gundars Bērziņš pirmdien Neatkarīgajā Rīta Avīzē nosauca parasto partijas un valdošās koalīcijas ienaidnieku jeb "noziedznieku" komplektu — SAB, KNAB, Ģenerālprokuratūra. Šajās iestādēs "veidojas ļaundabīga audzēja pazīmes" un no tām "nāk izteikta puvuma smaka", diagnosticējis ošņātājs Bērziņš. "Šīs pieminētās trīs iestādes vajadzētu patīrīt," viņš programmatiski paziņo un piebilst, ka "patlaban izveidojušies labvēlīgi apstākļi mēšanai". TP acīmredzot cer atvēlēt Bičkovičam slotas lomu prokuratūras "mēšanā". Jāatzīst, ka šādas cerības baro gan kandidāta biogrāfija, gan līdzšinējā darbība, gan izteikumi. Ir gan pilsonības iegūšanas lieta, gan čekas aģenta kartiņa, kuras izcelsmes skaidrojums gan varētu būt arī patiess — viņam piedāvāja nevis aģenta, bet gan VDK virsnieka karjeru; viņš atteicās, taču darba piedāvātājs bija "rezervējis" sev potenciālo "kadru", aizpildīdams par viņu aģenta kartiņu. Tā tas laikam mēdza notikt. Katrā ziņā SAB ir viņam piešķīris pielaidi valsts noslēpumam. (Tiesa, otrās, nevis augstākās kategorijas, kāda bija Guļānam). Un tad vēl attaisnojošs spriedums pirmajā instancē notiesātiem reketieriem, kuru pēc tam AT citā sastāvā atcēla un atzina, ka bandīti notiesāti pamatoti. Vēl — salekšanās pret prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas kritiku tiesām 2002.gadā. Taču svarīgākais — mulsina Bičkoviča stūrgalvīgā vēlme tikt amatā par spīti kaut vai tikai šķietami aptraipītai reputācijai. Sabiedrības jau tāpat zemo uzticēšanos tiesām nevairos tās neuzticēšanās AT priekšsēdētājam, un ko tad īsti sabiedrības uzticības iegūšanai Bičkovičs apņēmies paveikt, ka grib amatu, lai tur vai kas? Kur ir reformu un tiesu prestiža celšanas programma, kuras labad būtu vērts riskēt ar tiesu prestiža turpmāku lejupslīdi? AT vides pazinēji teic, ka Krimināllietu palātas vadītājs Bičkovičs piederot pie tiesas konservatīvā vairākuma, kuram pirmajā vietā ir likuma burts, taču vāja nojauta, ka likumam ir arī gars. Ja tā, tad būtiskas pārmaiņas uz labo pusi tiesu darbā Bičkoviča iecelšanas diezgan prognozējamajā gadījumā diezin vai sagaidīsim. Taču tas nenozīmē, ka viņam lemts kļūt par trulu bozi valdošo krusttēvu atriebīgajās rokās. Pašieceltajiem "šīs zemes saimniekiem" iznācis izgāzties pat ar šķietami droši "sakārtotiem" amatiem. Ar KNAB vadītāju Loskutovu pirms apstiprināšanas amatā runāja gan Lembergs, gan Šķēle. Taču KNAB pērn martā Lembergam uzlika roku dzelžus, bet Šķēles partijai ir aprēķinājis vairāk nekā pusmiljona latu priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu. Līdzīgi izgāja ar zoodārzā lielā slepenībā sameklēto prezidentu. Kamēr TP ļaudis ar naidā pret "kvaukšķiem" zvērojošām acīm viņu vēlēja Saeimas namā, ārpusē viņam atbalstu izbļāva Ļedjajeva homofobu trieciennieku vienība. Taču prezidents Zatlers pērn decembrī uzticēja veidot valdību Ivaram Godmanim, nevis TP kandidātam (par ko izpelnījās tā paša TP Bērziņa lamu izvirdumu), bet nupat ir paziņojis, ka jārisina viena dzimuma ģimeņu sociālie aspekti. Salīdzinājumā ar abiem minētajiem Bičkovičam pat ir būtiska priekšrocība patstāvīgai rīcībai — viņu izvirzīja AT plēnuma vairākums, aizklāti balsojot, nevis daži onkas pēc slepenām sarunām. Jā, tiesu reformēšanai un reputācijas celšanai Bičkovičs izskatās par sūnainu. Taču viņš neatstāj nelieša vai marionetes iespaidu. Protams, ka aizkulišu manipulētāji mēģinās viņu par tādu pataisīt. Taču Bičkovičs, runādams par korupciju, ir pateicis, ka tas ir nopietns noziegums, kas grauj uzticību valstij. Bet par ģenerālprokuroru — ka "Maizīša kungs visai veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem" un "loģiski, ja viņš šodien tiek galā, tad acīmredzot viņš arī rīt varētu tikt galā".