Divas stundas pirms vēsturiskās protonu kūļa izšaušanas premjerministrs televīzijā paziņoja, ka budžeta deficīta palielināšana apdraudēs lata stabilitāti, un, kaut arī neuzdrošinājās bilst briesmīgo tabu vārdu "devalvācija", skarbi noblieza, ka viņš neesot gatavs to pieļaut: "Skaidrs?"
Šķiet, ka neesam vēl melnajā caurumā, taču "zaļu" caurumu, kas pēdējās dienās biedē Godmani, budžetam un valdībai piesola Lemberga "zemnieki". "Es neesmu nekāds ekonomikas ģēnijs," izpētījis un atklājis viens no šā partikulu sakopojuma smadzeņu podiem Augusts Brigmanis, likdams atkal minēt, kas tad viņš īsti ir, taču "algas ir nepieciešams palielināt", citādi valdībai, kuras vadītājs apņēmies tās iesaldēt, neatlikšot nekas cits kā vien atkāpties.
Brigmanis funkcionēja arī tajos laikos, kad vienīgā partija aicināja audzēt te koksagīzu kvadrātligzdās, te topinambūru, te kukurūzu. Viņa pašreizējā partija nu aicina audzēt budžeta deficītu. Ar vulgāru populismu vien ZZS nostāšanos uz valdības gāšanas takas — zina taču, ka Saeimas balsojums pret budžeta likumu nozīmē valdības krišanu, — izskaidrot nevar.
Pirmkārt, tik apņēmīga rīcība vai pat vispār jebkāda rīcība ir pretrunā ar šīs politiskās veģetēšanas biedru grupas dzīvesveidu; kā Brigmanis atgādina, "zaļie zemnieki" nekad neesot gāzuši nevienu valdību. Otrkārt, "zemnieku" vecākā brāļa Tautas partijas frakcijas šefs Māris Kučinskis ir nīgri piekodinājis, ka šīs valdības gāzējiem nebūšot vietas nākamajā. Brigmanis lielās, ka nekāda kritika ZZS nebiedējot un tai esot viedoklis "par visu", nevis tikai par pienu un govīm vai ķīvīšu aizsardzību. Taču — vai var iedomāties ZZS opozīcijā, kur ne piena, ne slaucamu govju un jājūtas kā ķīvītēm? Tāpēc, treškārt, gāzt Godmaņa valdību (pat ja nākamo, kā pieļauj Brigmanis, arī varētu vadīt Godmanis) ZZS var tikai pēc vienošanās ar TP. Taču nākamo tad vairs nevadītu Godmanis. Kurš tad — vai "centīgais" (kā teic Mākoņu saimniece) un "izpildīgais" (kā precizē Rīgas domes Ārgalis) Mareks Segliņš, vai Andris Šķēle pats — skaists, gudrs un bagāts? TP tāpat jau atrodas pussabrukšanas periodā un grauj savu reitingu, cik nu tā atlicis, ar katru kustību, ko izdara. Uzņemties vest valsti bedrē būtu pat nepateicīgāk, nekā neuzņemties.
Iemeslus ZZS zumēšanai laikam gan nebūs jāmeklē tik ilgi un dārgi kā Šveices pazemē tagad meklēto hipotētisko elementārdaļiņu Higsa bozonu, kas it kā piešķirot vielai masu. Lembergs ir reāls, un viņa svars zināms. Taču arī viņa izpausmes nav precīzi nosakāmas un izpaudumi burtiski izprotami. Kad Lembergs uzstāj, ka "solījumi jāpilda", tas nenozīmē, ka ar to domāti valdības solījumi paaugstināt skolotāju, mediķu un policistu algas. ZZS neko nav piedāvājusi budžeta ieņēmumu vairošanai, un pat no sava zemeņu kūkas īpašā sekretariāta nebija gatava atteikties par labu algām, kuras prasa palielināt. Tāpēc runa acīmredzot nav par solījumiem paaugstināt algas valsts sektorā stradājošajiem.
TP balsošanu vasaras sākumā par zemnieka Breša ierosinātajām mutācijām noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas novēršanas likumā grūti izskaidrot citādi, kā ar kāda solījuma pildīšanu. Savukārt "zemnieku" ietiepību, mēģinot vēlreiz virzīt līdzīgus grozījumus arī pēc tam, kad prezidents Zatlers bija likumu atmetis atpakaļ Saeimai, grūti izskaidrot citādi kā ar kriminālapsūdzību magnētu laukā iestrēgušā Lemberga uzstājību. Kāpēc zemnieki paši šos priekšlikumus beigās atsauca? Varbūt TP uzstāja, ka solīto izpildījusi, balsodama par mutatis mutandis, bet riskēt ar vēl vienu referendumu nebija solījusi. Taču ZZS neatstājas, un normas, kas atvieglotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tagad "ietamborējusi" jau arī priekšlikumos Kriminālprocesa likuma labojumiem, un atkal atgādina, ka "solījumi jāpilda". Taču ar valdības gāšanas draudiem to nevar panākt. Ja nogāztu, kurš tad tos pildītu? Lembergs pats stātos vadīt valdību? Tad gan varētu domāt, ka Šveicē kaut kas sagājis grīstē un varbūt tiešām esam jau melnajā caurumā, bet pa valdības māju šiverē mazi, zaļi cilvēciņi.
Bet ja nu, pašiem nezinot, esam? Visapkārt tādi ērmoti simptomi. Nudien, aizsardzības ministrs Veldre pat atlicis sapni par zirgiem, bet viņa partijas biedrs un finanšu ministrs Slakteris sapircies baltus dīvānus. Salaidis grīstē valsts ekonomiku, Gazproma Kalvītis ar šerpo Bērziņu rāpsies Everestā, tikmēr TP "ekonomikas guru" Edmunds Krastiņš, kas līdz pēdējam bija uzstājis, ka krīzes nav un nebūs, dosies uz grimstošo Venēciju. Prezidenta Zatlera Jūrmalas rezidences remonta tāme esot pārsniegta vismaz par miljonu, bet Lembergs prasa no valsts tikai miljonu par savu godu un cieņu. Satiksmes ministrs Šlesers atkal spiež "gāzi grīdā", šoreiz — būvēdams sev muižu Jūrmalā —, tikmēr viņa partijas biedrs Godmanis raujas valdības mājā no septiņiem rītā līdz diviem naktī.
Pēdējais gan ir jau pieredzēts un ir signāls, ka viss būs labi, jo ir tikai ekonomiska krīze un politikas fizikas anomālijas.