Tikai divi piemēri.
Ceturtdien Saeima skatīs arī Pilsoniskās savienības iesniegtos grozījumus KNAB likumā, kas paredz atklāta konkursa rīkošanu uz KNAB priekšnieka vietu. Droši vien Saeimas vairākums šos priekšlikumus noraidīs pat bez kādas puslīdz nopietnas izvērtēšanas. Ne tikai tāpēc, ka vairākuma diriģenti nevēlas atklātu konkursu, bet pirmām kārtām tāpēc, ka šie priekšlikumi nāk no opozīcijas.
Savukārt "zaļais zemnieks" Vilnis Bresis priekšlikumus likumam par noziedzīgas naudas legalizēšanas novēršanu iesniedza tikai likuma pieņemšanas dienā; tie nebija apspriesti ne Saeimā, ne juristu aprindās, ne plašākā sabiedrībā, tomēr 60 Saeimas deputāti par tiem uzreiz nobalsoja, padarīdami to par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas veicināšanas, nevis novēršanas likumu. Sasteigti un pavirši? Deputāti nedomāja?
Breša priekšlikumi būtiski sašaurina gan to līdzekļu apjomu, kas būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, gan darbību loku, ko varētu kvalificēt kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet leģendārā termina mutatis mutandis iespraušana tekstā padarīja neskaidru likuma piemērošanu. Noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana pēkšņi no nozieguma tapa par legālu uzņēmējdarbību, ja ar to nodarbojas šādu līdzekļu saņēmējs, nevis pats ieguvējs, taču arī šādu līdzekļu iegūšana un legalizēšana nebūtu noziedzīga, kamēr tiesa visās instancēs nebūtu pateikusi, ka tie iegūti nozieguma rezultātā. Vēl vairāk — naudas legalizēšana būtu noziegums tikai gadījumā, ja tiktu izdarīts "ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi"; ja noziedznieks to neatzītu, noziegumu pierādīt faktiski nevarētu.
Kādēļ to vajag Bresim? Un kāpēc valdošās koalīcijas deputāti balsoja par likumu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām un ar virkni Latvijas starptautisko saistību, kuras valsts ir uzņēmusies, tā ka prezidentam nācās atzīt, ka tiekot kaitēts valsts interesēm un arī starptautiskajai finanšu sistēmai, un pat piesolīt apturēt likuma stāšanos spēkā ar referenduma procedūras ierosināšanu, ja Saeima to nepieņems "atbildīgi" un "kvalitatīvi"? Kādēļ to vajadzēja Tautas partijai, ja pat atsevišķi tās deputāti iebilda, bet Jānis Lagzdiņš protestēdams pat atkāpās no Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka amata?
Prokuratūra ir uzrādījusi ZZS "premjerministra kandidātam" Aivaram Lembergam apsūdzības arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Droši vien tāpēc likums, kuru atbilstoši ES direktīvu prasībām valstij bija jāievieš līdz pagājušā gada 15.decembrim, ar tādu novēlošanos notapa līdz Saeimai un tur tika sakropļots.
Šķiet, notika darījums — TP šis likums varbūt arī nebija svarīgs, taču eksistenciāli svarīgi bija atcelt no amata KNAB priekšnieku Loskutovu, kas savukārt nebija akūts jautājums Lemberga "zemniekiem". 5.jūnijā TP nokārtoja balsojumu par naudas atmazgāšanas legalizēšanu; pateicīgā ZZS 29.jūnijā pat atgābelēja uz Saeimu svarcēlāju Ščerbatihu, lai nospiež pogu par Loskutova atlaišanu.
Mafiozais korporatīvisms šai koalīcijai ir galvenais "atbildības" kritērijs. Ja savu īpašnieku drošībai šīs koalīcijas partijas bija gatavas ar drošības likumu grozījumiem apdraudēt valsts pilnvērtīgu dalību NATO, kāpēc nebūtu gatavas pataisīt Latviju par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas paradīzi?
Ir sliktāk, nekā Zatlers gribētu uzskatīt, — ka Saeimas vairākuma deputāti rīkojas sasteigti un nedomādami. Tāpēc pat atkārtota likuma skatīšana negarantē, ka tas atbildīs valsts un sabiedrības, nevis dažu iespējamo kriminālnoziedznieku interesēm. Bresis — nu jau pārī ar Dagniju Staķi — vēlreiz iesniedzis faktiski tos pašus, kaut arī kosmētiski piekoriģētus (bez mutatis mutandis) priekšlikumus. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi. Taču tas neļauj droši apgalvot, ka Saeimas vairākuma partijas nemēģinās vēlreiz iegriezt likumu par labu sprukās nonākušiem "krusttēviem", likdama prezidentam vēlreiz atdot to atpakaļ vai ķerties pie solītā referenduma.
Toties diezgan droši var paredzēt, ka par grozījumiem KNAB likumā un citiem opozīcijas priekšlikumiem šis vairākums gan daudz nedomās un nevilcināsies tos noraidīt.