Viņš apgalvoja, ka atbildīgās iestādes ir pārkāpušas iepriekšējo vienošanos par valsts valodas pārbaudēm skolotājiem mācību gada sākumā vai beigās. Eksniņš uzskata, ka patlaban Valsts valodas centra īstenotās valsts valodas pārbaudes ir skolotāju "čakarēšana".
Daugavpilī 500 skolotājiem VVC īsteno valsts valodas prasmes pārbaudi, aptuveni 25% līdz 30% no viņiem jau vienreiz ir pārbaudīti. Valsts valodas prasmju pārbaude skolotājiem mācību gadā vidū var radīt situāciju, ka skolām tiek radītas problēmas īstenot mācību programmas.
Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova skaidroja, ka patlaban VVC speciālisti septiņās Daugavpils izglītības iestādēs, kurās notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā, attālināti iztaujā skolotājus latviešu valodā par darba vidi un pienākumiem.
Vērtējot esošo situāciju, Isupova apgalvoja, ka no darba aiziet tie skolotāji, kuriem "netur nervi" un viņi jūtoties aizskarti par kārtējām pārbaudēm. Viņa gan uzsvēra, ka nav novērojama masveida skolotāju aiziešana no darba, turklāt neviens skolotājs nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba nav atstādināts.
Elksniņš piebilda, ka valsts valodas prasmju pārbaudes VVC veic ne tikai Daugavpils skolotājiem, bet arī Rīgas, Liepājas un Rēzeknes skolotājiem.
Aicinājums nosūtīts Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai un VVC.
Kā vēstīts, jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.