Aivars Ozoliņš: Tikai sākums

Laikam jau galējā variantā jāliek lietā princips - jauna slota tīri slauka!

Paldies vēlreiz Ozoliņa k-gam un atkal - par precīzo uzstādījumu, cik nepieciešama ir valsts pārvaldes reforma - tieši Veselības ministrijas piemērs to lieliski parāda. Vai tiešām nav iespējams likvidēt tās pakļautībā esošās aģentūras, kas 500 cilvēku sastāvā nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu par to, cik svarīgi ir potēties pret ērču encefalītu un mazgāt rokas? Un iegūtos līdzekļus novirzīt slimnīcu saglabāšabai? Valdībai nav citas izejas, kā veikt šo reformu, jo turpināt vnk samazināt izdevumus, bet turpināt uzturēt šādu aparātu ir apdraudējums valsts attīstībai.

...11.jūnijā Repše bija spiests atzīt, ka vairākus mēnešus "mānījām paši sevi", bet strukturālās reformas vēl tikai "kārtīgi jāizplāno... "Skola maksā naudu" un "kā var nesolīt " jau ierakstīti Repšes "folkloras kontā" izsakoties par valstij svarīgām, bet "pārvaldniekiem" , it kā, nesvarīgām lietām. Dīvaini ,ka pietiek vēl laika "mānīt pašiem sevi".

Eglitis par darznieku

Šis nu ir tas brīdis, kad reformu veikšanā aktīvi jāiesaistās sociālajiem partneriem - arodbiedrībām, darba devējiem, pašvaldībām, protams - arī nozares speciālistiem. Bet partiju iejaukšanās būtu jāsamazina līdz minimumam. Vai tas Dombrovska valdībai izdosies? Grūti teikt. P.S. Krīgeram būtu nevis jāorganizē pilnīgi bezjēdzīga manifestācija /to vajadzēja darīt Kalvīša un Godmaņa laikā/, bet gan kopā ar nozaru speciālistiem jāsāk apspriest kardināli jauna budžeta izveide.

Nu kā var nesaprast, ka nedrīkst ierēdņiem uzticēt reformēt pašiem sevi, tas ir pilnīgākais nonsenss, un to jau visi arī redz un saprot, jo nekas tur, pa lielam, nenotiek, un tas sabiedrību spēcīgi kaitina, un izsauc sociālo spriedzi, jo redzēt, ka tevi atstāj, praktiski, uz minimālo algu, tai pat laikā, kad ierēdņu skaits, privilēģijas, algas, un arī darba stils, mainās ļoti maz, un, pa lielam, viņi dzīvo tikpat trekni, neko nereformējot, un gaidot, ka, gan jau, pats no sevis viss uzsūksies - tas ir ļoti nepatīkami un grauj uzticību šai valdībai. Un Eglītis ar savu ministriju ir uzskatamākais piemērs, citur ir tas pats. Ja dombrovskis negrib galīgi zaudēt uzticību, jāķeras taisni šai te lietai, un tas jādara politiķiem, ne ierēdņiem pašiem. Un visi tie "plāni", "koncepcijas" ir vistīrākā laika vilkšana, lai nekas nebūtu jādara, kas traucē pieņemt atsevišķu krīzes likumu, un , bez lielām problēmām, likvidēt to, kas jālikvidē, un noteikt maksimālo algu valsts sektorā piem., 500latus, un, galvenais, nomainīt daudzos struktūrvienību vadītājus, likvidēt daudzos departamentus, viena - otra valsts iestāde pārvērtusies vienkārši par barotni radiem un partijas biedriem. Un, ja kas traucē - vajag skaidri un gaiši pateikt, tautas atbalsts šinī lietā nodrošināts. Tas ir absurds - ierēdņi apēd ap 9%, bet medicīna - 2,7% no IKP, šai valstī viss ir ar kājām gaisā.