Par vēlēšanu tuvošanos Latvijā joprojām vislabāk signalizē naudas apjoma pieaugums partiju kasēs. Tas ir atgādinājums, ka būtu jāmaina partiju finansēšanas sistēma, un noteiktiem kritērijiem atbilstošo partiju priekšvēlēšanu un administratīvie izdevumi vismaz daļēji jāapmaksā no valsts budžeta; līdztekus gan jāsamazina ziedojumu atļautais apjoms, gan jāpastiprina partiju finanšu uzraudzība un jāparedz bargāki sodi par šo ierobežojumu pārsniegšanu.
Līdzekļi, kurus nodokļu maksātāji atvēlētu partiju uzturēšanai, noteikti būtu mazāki nekā tie, kuri pazūd pašreizējās korumpētās sistēmas "pašapkalpošanās" rezultātā, taču galvenais - mazinoties naudas gādāšanas īpatsvaram partiju darba kārtībā un lielo naudas devēju teikšanai partijās, būtu cerības, ka tās veltītu vairāk laika tiešajam darbam - savu vēlētāju interešu pārstāvēšanai.
Līdz pašvaldību vēlēšanām 6.jūnijā atlikuši divi mēneši, un martā partijām ziedotās summas ir jūtami pieaugušas. Turklāt "ziedojumi" pašreizējā partiju pašfinansēšanās kultūrā bieži vien ir faktiski obligāti maksājumi par amatiem, valsts pasūtījumiem vai citiem partijas izkārtotiem labumiem. Varam nešaubīties, ka vismaz dažām partijām arī šie likumīgie ziedojumi, kurus varam apskatīt KNAB mājaslapā, ir tikai visas kampaņai krātās naudas redzamā daļa un ka šīs partijas atkal gatavojas pārsniegt atļautos kampaņu finansēšanas griestus, maksādamas par pakalpojumiem no "melnajām kasēm" - valsts un pašvaldību apsaimniekošanas "biznesā" saraustās naudas.
Diezin vai jābrīnās, ka visdāsnāk martā ziedots partijai LPP/LC (gandrīz 69 tūkstoši latu), kad jau tās īpašnieks Ainārs Šlesers jeb "superliels, staigājošs akcents", kā viņam gatavoto tēlu tradicionāli iecerējis dārgais reklāmists Ēriks Stendzenieks, pa visiem gaņģiem zvana, ka kļūšot par Rīgas īpašnieku pēc Krievijas parauga un šajā ziņā viņam neesot konkurentu.
"Tas būs liels pārsteigums, cik daudzi krievi nobalsos par mani, jo viņi dzīvo citā informatīvā telpā un saskata manī to līdera tipu, kādus viņi redz Krievijā un kādu viņiem trūkst Latvijā," Šlesers pagājušonedēļ pavēstīja NRA, gluži kā aicinādams tiesībsargātājus pievērst īpašu uzmanību tieši viņam. Jo Krievijas "līdera tips" nozīmē arī turienes mafiozo attieksmi pret naudu un likumu.
Citas partijas, kurām nav šādu monstrozu staigājošu naudasmaisu, ko uzrīdīt vēlētājiem, martā ziedojumos saņēmušas vismaz divreiz mazāk. LSDSP - 23 tūkstošus, TB/LNNK - 21, apmēram tikpat PCTVL, bet, piemēram, līdz šim vienmēr bagātā Tautas partija - tikai 14 tūkstošus. Arī šā gada pirmajos trijos mēnešos LPP/LC ir līderos ar 72 tūkstošiem un nu jau ir apsteigusi iepriekšējo Saeimas vēlēšanu "partneri" likuma apiešanā TP. (Abas arvien tiesājas par iespējām neatdot valstij miljonu (TP) un pusmiljonu ("mācītāji") tolaik pārtērētās naudas.)
Janvārī Saeima pieņēma grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kuri aizliedz partijām aģitēt divas dienas pirms vēlēšanām, dod tiesības KNAB pārtraukt partijas reklāmas kampaņu, līdzko birojs konstatējis tajā pārkāpumus, un definē, kas ir "trešās personas", kuru priekšvēlēšanu tēriņi netiek pieskaitīti partiju kopējiem izdevumiem. Taču par politiķu nodomu tīrību liecināja tas, ka pēdējā, trešajā lasījumā tika nolemts, ka partiju biedri joprojām var uzstāties kā trešās personas, ja vien nav deputātu kandidāti. Pārāk šauri definētais trešo personu un pārāk plaši definētais priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens, kas apgrūtinās KNAB lēmumus par kampaņu apturēšanu, joprojām atstāj partijām lielas iespējas ieplūdināt savās kampaņās ievērojamus līdzekļus. Valsts prezidents likuma grozījumus tolaik izsludināja; KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks arī piekrita, ka šāds izkārtojums esot "labāk nekā nekas".
Līdz pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām jaunus likumu uzlabojumus diezin vai sagaidīsim, taču priekšvēlēšanu laiks ar garantēti gaidāmajiem pārkāpumiem un skandāliem ir īstais, kad ne tikai diskutēt par turpmāku likumdošanas uzlabošanu, bet arī gatavot konkrētus likumdošanas priekšlikumus, kuri jau nākamās Saeimas vēlēšanas varētu padarīt tīrākas un caurskatāmākas.
Uzrunā tautai 31.martā prezidents Valdis Zatlers nosauca starp valstij tuvākajā laikā svarīgākajiem darbiem arī politiskās sistēmas turpmāku pārveidošanu, kas ietver gan vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, gan priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu un politiskās reklāmas ierobežošanu, gan efektīva mehānisma izveidošanu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. (Prezidents jau ir pielicis roku politiskās vides kvalitātes uzlabošanai - starp viņa sešiem valdībai un Saeimai uzdotajiem un izpildītajiem darbiem ir arī grozījumi Vēlēšanu likumā, kas likvidē tā dēvētās vēlēšanu sarakstu lokomotīves.) Varbūt ir vērts, arī spriežot par politiskās sistēmas turpmāku pārveidošanu, piemērot tādu kā "nulles budžeta" attieksmi - ņemt par pamatu partiju finansēšanu no valsts budžeta (ko valdība turklāt janvārī jau konceptuāli atbalstījusi) un tad kompleksi izvērtēt, kādas likumdošanas "virsbūves" izmaiņas tam vajadzīgas un no tā izriet? Lai jau šogad - pēc pašvaldību vēlēšanām un ņemot vērā to mācības - iesniegtu Saeimā nevis atsevišķus likumu grozījumus, bet gan uzreiz visu nepieciešamo likumdošanas paketi, kuras kodols būtu partiju finansēšana no valsts budžeta.