gadā veiktā revīzijā secināts, ka LKF par sviestmaizi šo nekustamo īpašumu pārdevis P.Bankovskim. "Materiālus nodevām prokuratūrai, taču tā lēma kriminālprocesu nesākt, jo LKF ir nodibinājums, kurā apgrozās ziedotāju, nevis valsts nauda," laikrakstam skaidro valsts kontroliere Inguna Sudraba.
2003.gadā fondā no nekustamo īpašumu tirdzniecības ienāca 200 tūkstoši
latu — par šādu naudu toreizējais fonda vadītājs P.Bankovskis iegādājās
fonda pārziņā atkal nonākušos 3412 kvadrātmetrus zemes ar divām ēkām Jūrmalā.
Lai arī 2005.gadā šī zeme jau divus gadus bija P.Bankovska īpašums,
izstrādājot detālo plānojumu, Jūrmalas domē viņš vērsies LKF vārdā, it
kā zeme piederētu fondam. Patlaban zemes gabalam kāpu zonā Lielupē
apstiprinātais detālais plānojums ļauj restaurēt esošās ēkas un būvēt
jaunas. Savukārt P.Bankovskis ar nekustamo īpašumu kompānijas
Interbaltija starpniecību pārdod šo īpašumu par gandrīz 2,29 miljoniem
eiro (vairāk nekā 1,63 miljoniem latu). Piecu gadu laikā tā vērtība
pieaugusi astoņas reizes. "Visas pilsētas komunikācijas. Esošās ēkas
var izmantot kā vasarnīcu," potenciālos pircējus kārdina Interbaltija.
Vai šī nauda nepienākas fondam? "Mēs dalām lāci, kurš nav nošauts,"
lakoniski bilst P.Bankovskis, kura vadībā fonds viņam notirgoja pēdējo
LKF īpašumu. Tajā pašā laikā viņa vadītajam fondam ir lieli parādi par
biroja telpu īri Vecrīgā, Peldu ielā. Kultūras fonds esot nonācis
krīzes stāvoklī vēl Bankas Baltija bankrota laikā 1995.gadā, kad
"skurstenī aizgāja fondam saziedotie aptuveni 50 tūkstoši latu".
Iepriekšējā fonda direktore Ramona Umblija, kas LKF vadīja no tā dibināšanas brīža līdz 1997. gadam, kad to pārņēma P. Bankoviskis, apgalvo, ka P.Bankovskis ienāca spēcīgā fondā, kuram nebija neviena
parāda.
"Kura privatizācija tajā laikā notika caurspīdīgi? Neviena. Katrs
izdzīvoja kā mācēja," vaicāts, vai LKF īpašumu privatizācija notika
caurskatāmi, ar pretjautājumu atbild P.Bankovskis, taču uzreiz
papildina, ka "Jūrmalas īpašums legāli nonāca manā īpašumā". Kur Latvijas Kultūras fonda (LKF) vadītājs Pēteris Bankovskis ņēma 200
tūkstošus latu reiz fondam piederējuša zemes gabala ar divām ēkām
iegādei? No fondam pietuvināto un tajā reiz strādājošu cilvēku stāstītā
izriet divas versijas, kuras pierāda arī publiski pieejamā informācija.
Pirmā — zemes gabala iegādei P.Bankovskis aizņēmās naudu no fondam
saziedotajiem līdzekļiem, bet vēlāk šo parādu norakstīja. Otras
versijas piekritēji uzsver, ka viņš šim darījumam nav tērējis savu, bet
gan citu, ietekmīgu cilvēku naudu, pildot starpnieka lomu.
(Žurnālista Aleksandra Vorobjova rakstu "Kultūras fonda bankrots" lasi laikrakstā "Diena"!)