Žurnālu izdošanu apdraud finansējuma trūkums, jo arī VKKF nespēj sniegt finansējumu visiem žurnāliem. Finansējumu nākamajam gadam no VKKF nav saņēmuši tādi žurnāli kā "Māksla Plus", "Kultūras Forums", "Latvijas Arhitektūra", "Kentaurs", "Foto Kvartāls", kā arī bērnu žurnāli "Zīlīte" un "Ezis", kas gan arī nevērsās VKKF pēc finansējuma pieprasījuma.
"Par to, ka kultūras izdevumi var pārtraukt savu iznākšanu, mēs jau brīdinājām pagājušajā gadā, kad piedzīvojām pirmo samazinājumu. 2009.gadā VKKF visas kultūras preses subsidēšanai lietoja 607 000 latu. Uz nākamo gadu presei ir piešķirti 57 000 latu. Situācija ir ļoti sarežģīta, bet es nedomāju, ka kāds no ārpuses tagad varētu pateikt, kuru no žurnāliem atstāt, bet kuru iznīcināt. Situācija fonda padomē absolūti nav apskaužama, jo cilvēkiem ir jāizšķiras vismaz par puses no pašreiz esošo izdevumu izdošanas pārtraukšanu," skaidroja Vērpe.
Kā skaidroja VKKF padomes priekšsēdētājs Lauris Gundars, fonda padomē darbojas dažādu nozaru pārstāvji, tādēļ tā ir objektīva. Atbildot uz jautājumu, kādēļ žurnālam "Māksla Plus" no fonda līdzekļiem nākamajā gadā nav piešķirts finansējums, viņš norādīja, ka padomē tika secināts, ka katrs savā nozarē kaut nedaudz profesionālos žurnālus var pabalstīt, lai arī ar ārkārtīgi minimālu finansējumu, tādēļ pie šā brīža finansiālajiem apstākļiem diemžēl kādu laiku nevar atbalstīt tādu izdevumu, kas aptver visu.
Vērpe arī informēja, ka jautājums par nākamā gada darbību ir aktuāls ne tikai attiecībā uz kultūras nozares izdevumiem, bet arī uz televīzijas raidījumu "100 grami kultūras", jo šī raidījuma veidošanai labākajā gadījumā no VKKF nākamajā gadā finansējums būs ļoti mazs vai - sliktākajā gadījumā - finansējuma nebūs vispār.
VKKF direktors uzsvēra, ka fonds kopš 2008.gada kopumā piedzīvojis aptuveni 74% finansējuma samazinājumu. Ja iepriekšējos gadus fonds, līdzīgi kā dabā ir četri gadalaiki, gadā rīkoja četrus projektu konkursus uz visām astoņām nozarēm, tad patlaban fonds spēj rīkot tikai trīs šādus konkursus.