D.Silava novērojusi, ka ziemas laikā par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās dažādi – ir cilvēki, kuri vienmēr maksā laikus, ir tādi, kuri sedz tikai daļu summas, nenorādot par ko, un ir ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri nenorēķinās ne par vienu no komunālajiem maksājumiem. Viņa piebilda, ka iedzīvotāju maksātspēja nav īpaši uzlabojusies, tādēļ arī parādi arvien pieaug.D.Silava skaidroja, ka ar iedzīvotāju sāk runāt par parāda atmaksu, ja parāds iekrājies 500 latu apmērā, jo no šīs summas strauji pieaug līgumsodi. Katra parādnieka gadījumu vērtē individuāli. Ja klients vēlas risināt problēmu, apsaimniekotājs "nāk pretī", bet, ja cilvēks izvairās vai par "pazūd", tad šo lietu sūta parādu piedzinējiem. Parādniekus visbiežāk tiesā nesūdz, jo neesot garantijas, ka atgūs pat tiesas procesa izdevumus, atklāj D.Silava.SIA _Rīgas namu apsaimniekotāja_ vadītāja Gunta Jonina informēja, ka šobrīd uzņēmums apsaimnieko kopumā 25 mājas Rīgā, Siguldas, Inčukalna un Ķekavas novados. Kaut gan konkrētu parāda summu vadītāja nespēja nosaukt, viņa novērojusi, ka situācija pusgada laikā būtiski uzlabojusies, jo nemaksātāju apjoms samazinājies līdz 10% no kopējā skaita. Pērn šis skaits sasniedzis 20% no visiem māju iedzīvotājiem. Uzņēmumā ieviesta jauna sistēma – nopietns darbs ar parādniekiem. “Zvanam, sūtam vēstules, informējam par sociālo palīdzību, ko var sniegt pašvaldība,” minēja G.Jonina. Lai mazinātu parādu apjomu, uzņēmums nolēmis piedāvāt arī iedzīvotājiem veikt kādus darbiņus _Rīgas namu apsaimniekotāja_ labā. Ja iedzīvotājs neizrāda nekādu interesi divu līdz trīs mēnešu laikā, tad sāk tiesas procesus. G.Jonina novērojusi, ka visgodīgākie maksātāji esot pensionāri. Savukārt neiespējami esot cīnīties ar tiem parādniekiem, kuri dodas prom no valsts. Risinājumus, kā visi apsaimniekotāji varētu mazināt parādu summas, abas apsaimniekotāju pārstāves norāda vienus un tos pašus – nepieciešamas izmaiņas likumos. Ja banka atņem dzīvokli, tad no daļas naudas, ko gūst izsolē, jāsedz komunālo maksājumu parādiem. Arī parādu piesaiste nekustamajam īpašumam, nevis konkrētam klientam, būtu viens no veidiem kā veicināt parādu sarukšanu. Pārdošanas gadījumā parādus segtu jaunais īpašnieks. Kā vēl vienu variantu apsaimniekotāji minēja klientu norēķināšanos ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem tiešā veidā.Portāls Diena.lv sazinājās arī ar pašvaldības apsaimniekotāju SIA _Rīgas namu pārvaldnieks_, lai uzzinātu, cik lieli ir iekrātie parādi, tomēr divu dienu laikā neviens nav spējis atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Rīgas domes pārstāvju atbilde gaidāma ceturtdien.
Apsaimniekotāji cīnās ar parādniekiem, meklējot jaunus risinājumus
Privātie namu apsaimniekotāji ziemas periodā krāj ne tikai parādus, bet arī spiesti meklēt jaunus risinājumus, lai veicinātu parādu sarukšanu.Apsaimniekotājs SIA Mājas serviss Rīgā apkalpo 38 īpašumus. Valdes priekšsēdētāja Dace Silava skaidroja, ka šobrīd kopējā parāda summa sasniedz 800 000 latu, ko veido gan esošo, gan vairs neapsaimniekoto māju parādi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.