Aptaujā iedzīvotāju labāko vērtējumu saņem augstākā izglītība
DnB Nord pētījumā augstākās izglītības kvalitāti pozitīvi vērtējuši 39% iedzīvotāju, savukārt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti — attiecīgi 37 un 30%. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva pieļauj, ka cilvēki vispozitīvāk vērtē to, par ko viņiem ir vismazākais priekšstats, kas šajā gadījumā ir augstākā izglītība. Cita pamatojuma šādam vērtējumam neesot — salīdzinošo pētījumu rezultāti liecina, ka tieši Latvijas vispārējās izglītības kvalitāte nav slikta, savukārt augstākās izglītības kvalitāte esot ļoti neviendabīga un dažās augstskolās mēdz būt ļoti slikta.
Pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju kritiski vērtē izglītības sistēmā notiekošās pārmaiņas — 57% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības sistēma tiek sagrauta, bet tikai 15% ir pārliecināti, ka tagad notiek reformas, ko jau sen vajadzēja. Iedzīvotāji kritiski izturas pret mazo skolu slēgšanu: 67% cilvēku šķiet, ka tāpēc daudziem bērniem nākamajā mācību gadā būs liegta iespēja izglītoties, savukārt 43% domā, ka mazo skolu slēgšana pasliktinās izglītības kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministres preses pārstāve Agnese Korbe norāda, ka, iespējams, straujo notikumu pavērsienu dēļ iedzīvotāji pilnībā neizprot izglītības reformu būtību.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka algu pazemināšana skolotājiem novedīs pie tā, ka viņi meklēs papildu peļņas iespējas citās jomās, un tas arī negatīvi ietekmēs izglītības kvalitāti. 63% aptaujāto arī norādīja, ka atbalstītu skolotāju streiku. Tiesa, streika pagaidām nebūs, bet pedagogu arodbiedrība pirmdien paziņoja, ka 1.septembrī skolotāji piketēs pie valdības ēkas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.