Turklāt pašreizējā līguma apstiprināšanai jeb ratifikācijai Saeimā ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Saeimas deputātus ar valdībā šonedēļ apstiprināto pozīciju, kas gan ir ierobežotas pieejamības informācija, piektdien iepazīstināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka līguma teksts ik nedēļu vairākas reizes tiek mainīts.
Pēc ministra uzklausīšanas gan Saskaņas centra (SC), gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti norādīja, ka līguma teksts būtu jāapspriež ne tikai pēc tam, kad tas ir jau teju saskaņots, bet gan tā veidošanas stadijā. Turklāt, tā kā nepieciešamas divu trešdaļu deputātu balsis līguma ratifikācijai, par to ir jābūt plašākām debatēm. ZZS biedre Iveta Grigule pat brīdināja, ka valdība riskē negūt Saeimas atbalstu jaunajam līgumam.
Savukārt SC pārstāvis Boriss Cilevičs pauda bažas, ka pašreizējā līguma redakcija būtiski maina ES Tiesas pilnvaras un jaunais līgums var nonākt pretrunā ar esošajiem ES pamatdokumentiem. Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji gan paskaidroja, ka Latvijas nostāja ir, ka jaunais līgums nedrīkst nonākt pretrunā ar ES pamatlīgumiem.
SC pārstāvji arī uzsvēra, ka līgums palielinās Latvijas fiskālo atkarību no ES.
Opozīcijas deputāti arī pārmeta, ka līgums un pozīcija nav bijusi pieejama deputātiem, jo dokumenti ir klasificēti kā slepeni. Savukārt komisijas konsultanti minēja, ka, tāpat kā līdz šim, deputātiem pāris dienu iepriekš bija iespējams iepazīties ar dokumentiem.
Pēc plašām diskusijām komisijas sekretārs un SC pārstāvis Igors Pimenovs ierosināja Latvijas pozīciju noformulēt kā Saeimas lēmuma projektu un nodot to Saeimai lemšanai. Viņš arī aicināja par līgumu izteikties Saeimas Juridiskajai komisijai un Juridiskajam birojam.
Ņemot vērā Pimenova ierosinājumu, komisija nolēma balsot. Par to, ka pozīcija jāpārveido par Saeimas lēmuma projektu, nobalsoja astoņi opozīcijas deputāti, bet pret bija deviņi koalīcijas deputāti. Pēc balsojuma SC pārstāvis Sergejs Dolgopolovs pavēstīja, ka SC deputāti balsojumā par pozīcijas apstiprināšanu nepiedalīsies un kopā ar divām ZZS deputātēm ‒ Griguli un Ilonu Jurševsku – pameta zāli.
Tā kā komisijā ir 19 deputātu, bet līdz ar opozīcijas aiziešanu uz komisijas sēdi bija ieradušies vien deviņi deputāti, lai nobalsotu par pozīciju, nebija kvoruma. Līdz ar to tika izsludināts septiņu minūšu pārtraukums, kura laikā tika sameklēts koalīcijas pārstāvis un komisijas deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība), lai tādējādi nodrošinātu kvorumu.
Taču pēc pārtraukuma uz sēdi neatnāca Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība), kura pirms tam piedalījās sēdē. Tādējādi atkal tika izsludināts pārtraukums, lai sadabūtu Āboltiņu.
Saeimas spīkerei atnākot, kvorums bija nodrošināts, un ar desmit komisijas deputātu balsīm pozīcija tika apstiprināta.