Ar komisāra Piebalga pēcteča izvēli vēl nesteidzas
Premjers Valdis Dombrovskis (JL), kuriem būs formāli jāizvirza komisāra kandidāts, uzsver, ka pagaidām kandidatūras neapsver. "Sākumā jāsagaida komisijas priekšsēdētāja nominācija. Tas ir jautājums, kas tiks skatīts jūnijā," Dienai sacīja premjers. Patlaban kā reālākais Eiropas Komisijas (EK) prezidents tiek minēts līdzšinējais komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozo. Vienīgais būtiskais šķērslis viņa atkārtotai nokļūšanai amatā var būt nopietna spēku samēra maiņa Eiropas Parlamentā (EP), piemēram, sašķoboties pašlaik valdošās Eiropas Tautas partijas (EPP/ED) pozīcijām. Pēc tam, kad jūnijā ievēlētais EP būs apstiprinājis EK vadītāju, viņam būs jālemj, kuri kandidāti un kādas kompetences būs katras valsts ziņā.
Visticamāk, Latvija nesaglabās enerģētikas komisāra amatu, un, kā vēsta V.Dombrovskim tuvu stāvoši cilvēki, premjers uzskatot, ka Latvijai būtu jāpretendē uz amatiem finanšu un ekonomikas sadaļā. Turklāt, kā atzīst vairāki diplomāti, Latvijas izredzes būtiski uzlabotos, ja tā izvirzītu komisāri sievieti — EK pastāv nerakstīta vienošanās, ka amati jāsadala, ievērojot sieviešu līdzsvaru.
"Šobrīd notiek neformālas sarunas, visi kaut ko neformāli čukstas," par iespējamajiem kandidātiem saka premjera biroja pārstāvis, kurš nemin savu vārdu. Tā kā sākotnēji tikšot meklēta Jaunajam laikam pietuvināta persona, visai lielu izredžu neesot, piemēram, pašlaik biežāk minētajam potenciālajam kandidātam ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP). Viņš pats, jautāts par šādu iespēju, paziņoja, ka šobrīd pāragri par to runāt un līdz EP vēlēšanu rezultāta uzzināšanai tā būšot tikai "tāda tukša vingrošana". Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) uzsver, ka vēl nav pienācis laiks runāt par konkrētiem kandidātiem, taču LPP/LC tas, visticamāk, būtu ekspremjers Ivars Godmanis. Neoficiāli minēts arī ZZS deputātes Baibas Rivžas un Pilsoniskās savienības nu jau bijušās vadītājas Sandras Kalnietes vārds. Pēdējā uzsver, ka neviens viņu nav uzrunājis, un šādu iespēju savulaik pagaidu komisāra amatu ieņēmusī S.Kalniete nemaz nepieļauj.
Visticamāk, neviens no minētajiem nebūs gala kandidāts. Neoficiāli kā viena no kandidātēm tiek minēta kāda jau patlaban augstu amatu ES institūcijās ieņemoša persona. Premjera cilvēki uzsver, ka viens esot skaidrs — šai personai jābūt ar tīru, korupcijas skandāliem un citu šaubīgu rīcību neaptraipītu reputāciju. A.Piebalgs, jautāts, kādam jābūt kandidātam, saka — tai jābūt sabiedrības akceptētai personai. "Ja kandidatūra tiek apšaubīta, Latvijai tas rada pārāk lielus zaudējumus," domā komisārs. Jāatgādina, ka komisāra kandidāta izvirzīšana pirms pieciem gadiem beidzās ar izgāšanos. Toreiz Latvijai tika palūgts meklēt citu kandidātu plašu sabiedrības kritiku raisījušās Saeimas spīkeres Ingrīdas Ūdres vietā.
Lai arī A.Piebalga darbība komisāra amatā ir vērtēta atzinīgi, viņš nolēmis pamest EK. "Pieci gadi ir pietiekami ilgs un grūts laiks," Dienai sacīja komisārs, kurš esot nolēmis atgriezties Latvijas ārlietu dienestā, taču ne politikā.
A.Piebalgu meklēt jaunu darbu nesteidzinās arī finansiālā situācija — šoruden amatus atsājošajiem komisāriem trīs gadus maksās pabalstus 65% apmērā no viņu algas. Komisāra pamatalga var sasniegt vidēji līdz pat 24 000 eiro mēnesī, un, tāpat kā citiem Briseles institūcijās strādājošajiem, tiem ir dāsnas piemaksas un citi labumi.
Pašlaik papildu neskaidrības par jaunās komisijas veidošanu rada oktobrī plānotais atkārtotais referendums Īrijā par Lisabonas līgumu. Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, nebūs nepieciešams samazināt komisāru skaitu, kā to paredz pašlaik spēkā esošais Nicas līgums. Tādēļ patlaban tiek pieļauta iespēja, ka pašreizējais EK mandāts, kas beidzas 1.novembrī, tiek pagarināts, kamēr nav skaidrības par īru balsojumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.