Arī jostu savilkšanas laikā institūcijas apmaksā televīzijas raidījumus
Negrasās apcirpt
Rekordists ir no valsts budžeta finansētais vides ministra pakļautībā esošais Latvijas Vides aizsardzības fonds, kas par četriem projektiem Latvijas televīzijā (LTV) šogad tērē 253 tūkstošus latu un diviem Latvijas Radio — vēl Ls 25 880. Fonda direktore Sandra Bērziņa stāsta, ka visiem projektiem jau piešķirts par 20% mazāk naudas, nekā tika prasīts, tomēr pagaidām neesot plānots no kāda atteikties vai apcirpt to finansējumu. Ja fondam tikšot samazināts finansējums, tad kāds no raidījumiem varētu pazust no ētera vai, iespējams, tiktu rādīts retāk. Nedaudz vairāk kā 100 tūkstošus latu par trim raidījumiem dažādās valodās LTV ēterā tērē arī valsts finansētais Zivju fonds, ko tehniski apkalpo Valsts zivsaimniecības pārvalde. Pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš neslēpj, ka dzirdējis pārmetumus par to, vai tiešām vajadzīgi raidījumi par makšķerēšanu gan latviešu, gan krievu valodā, bet makšķernieki sakot, ka vajag, un viņš piekrītot, ka televīzijas raidījumi ir labākais veids, kā "novadīt sabiedrībai informāciju". Arī citas institūcijas pagaidām nepauž gatavību apcirpt šo finansējumu. Piemēram, Latvijas Bankas preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis norāda, ka LB mērķis esot "izglītot naudas un ekonomikas jautājumos, ko nepieciešamība saprast ikvienam", kas "ekonomikas atplūdu situācijā pat aktualizējas", tāpēc kopumā 83 tūkstošu latu ieguldījums raidījumos LTV un LR esot attaisnojies.
Finansiālā krīze arī Rīgas domei (RD) nav traucējusi noslēgt Ls 170 000 vērtus līgumus ar dažādiem medijiem, turklāt summa nav paredzēta visam gadam, jo lielākā daļa līgumu slēgta uz pusgadu, kas noslēgsies neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām. Ievērojamākā daļa no šīs summas -(Ls 92 000) paredzēta RD informācijas publicēšanai dažādos preses izdevumos, Ls 46 696 RD šajā pusgadā tērē par RD informācijas pārraidēm LR un komerciālajās radiostacijās, savukārt Ls 31 950 dome līdz jūlijam tērēs par LTV ēterā rādīto raidījumu Galva.Pils.Sēta. Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses pārstāve Kristīne Liepa stāsta, ka tā RD "nodrošina informācijas pieejamību pilsētniekiem". Ar publikācijām laikrakstā Latvijas Vēstnesis RD nepietiekot, jo tā auditorija esot pārāk maza.
Nebūtu bēdas
RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne uzskata, ka "galīgi nebūtu nekādas bēdas", ja institūciju finansētie raidījumi radio un televīzijas ēterā vairs neparādītos. Viņa akcentē, ka liela daļa nozaru raidījumu uzrunā ļoti šauru auditoriju, tāpēc to finansēšana, viņasprāt, ir naudas šķērdēšana, jo šīs tēmas būtu jāizrunā nozaru konferencēs. Tāpat daudzos institūciju finansētajos raidījumos esot redzami centieni popularizēt sevi, nevis skaidrot nozares problēmas. Bažas par spalvu spodrināšanu, izmantojot administratīvos resursus, īpaši aktualizējas tieši pašlaik, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām. Šādu iespēju varētu mazināt, sabiedrības informēšanas mērķiem paredzēto naudu ieskaitot pašu sabiedrisko mediju budžetos, nevis institūciju kasēs, kas šo naudu var izmantot tikai sevis popularizēšanai. Pagaidām gan šie raidījumi ir veids, kā sabiedriskajiem medijiem krīzes laikā aizpildīt raidlaiku. Citādi LR ēterā būtu atkārtojumi vai mūzika, norāda LR preses pārstāve Ilze Vasermane. Vēl rudenī LTV grasījās atteikties no institūciju finansētajiem raidījumiem, jo plānoja jaunus projektus, taču budžeta naudas samazinājums ieceres nogrieza kā ar nazi, tāpēc raidījumi palikuši ēterā. Rudenī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apmaksātos raidījumus salīdzināja ar kāzu video, kur cilvēki paši maksā un paši arī iet kadrā. Tomēr A.Kuprišs norāda, ka tas nav viennozīmīgi — atsevišķi projekti tiekot veidoti profesionāli, tomēr vairāku kvalitāte esot apšaubāma. Tam, ka kritiskus vārdus nevar attiecināt uz visiem institūciju finansētajiem raidījumiem, piekrīt arī A.Rožukalne, kā labus piemērus minot raidījumus Vides fakti un Naudas zīmes.
Par izvērtēšanas vērtu jautājumu, vai valstij jāfinansē raidījumi, uzskata premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tas jāskata kontekstā ar to, cik daudz raidījumi var realizēt sabiedrisko mediju galvenos uzdevumus un kādi ir to reitingi, norāda premjera preses sekretāre Līga Krapāne, piebilstot, ka izvērtēšana ir būtiska arī tāpēc, ka nereti raidījumus izmanto konkrētu resoru reklamēšanai. L.Krapāne neizslēdz iespēju, ka V.?Dombrovskis pats piedāvās veikt šādu izvērtējumu, ja to nedarīs atbildīgie jomu ministri.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
dfdf
Valsts un pašvaldību institūcijas šogad tērē par raidījumiem
Zivju fonds
Latvji, brauciet jūriņā! LTV Ls 40 500
Ar makšķeri un Zveja LTV Ls 66 000 (abiem kopā)
Latvijas Vides aizsardzības fonds
Zaļais īpašums, LTV Ls 38 931
Vides fakti, LTV Ls 127 200
Dabas grāmata LTV Ls 37 200
Dabas taka LTV Ls 49 801
Noasa šķirts LR Ls 12 080
Zaļais vilnis LR Ls 13 800
Aizsardzības ministrijas aģentūra
Laiks vīriem! LTV nevarēja pateikt, cik tērē
Rīgas dome (pusgadā)
Galva. Pils. Sēta LTV Ls 31 950
Rīgas ziņas LR Ls 13 869
Bērnu tiesību aizsardzības centrs
Diena pēc dienas LR nav zināms
Latvijas Banka
Naudas zīmes LTV Ls 63 000
Lata spogulī LR Ls 20 000
CSDD
Zebra LTV Ls 36 000
SIA Rīgas meži (aģentūra)
Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi, LR ap Ls 12 000
Rīgas Atkarības profilakses centrs
(RD sabiedrības kārtības uzturēšanas fonda nauda)
Uzticības sarunas LR Ls 7200 (līdz jūlijam)
Avots: LTV, LR un minētās institūcijas
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!