Arī Latvijā redz tendenci, ka sievietes apzināti izvēlas dzīvi bez bērniem

:)

Paldies. Protams, arī minētais jautājums par sieviešu izvēli var būt apspriešanas vērts, bet tas ir vismaz muļķīgs, ja mēģina runāt par demogrāfijas problēmām. Vai tiešām mēs sev līdzās esošajās bezbērnu sievietēs reproduktīvajā vecumā saskatām to ļaunuma sakni, tās agresīvās amazones, kuras no visa spēka nicina bērnus, ģimenes institūciju, dzimtas, nācijas un valsts turpināšanu, un turklāt pakļauj savam viedoklim visus domājošos vīriešus? Man tas izklausās pēc kādas slepenu citplanētiešu teorijas.

Ir komplimentējoši patīkami atrasties uz viena viļņa ar ekspertiem, kuri dažādos vārdos pauž kopīgu domu. Ja Dienas pieminētais, iepriekš publicētais "pētījums" ir Ritas Rudušas darbs, tad jāsaka - tas vairāk atgādina defektu saslaukas nolūkā radīt efektu.

Piekriitu Dainai: 'Bērns ir divu cilvēku izvēles rezultāts un diviem par viņu jābūt atbildīgiem, ne tikai sieviete viena var izdarīt izvēli.' Ir loti maz peetijumi par to, kaapeec viirieshi negrib uznemties atbildiibu un atbalstiit sievieti ne tikai ar seksu, bet arii ar paareejo liidzdarbiibu beernu audzinaashanaa. Secinaajums: Sievietes izveelaas - ir loti vienpuseejs...un kategorisks.

katram savs un jebkurs - arii tu - par saviem leemumiem savaa dziivee maksaasi :)) taa kaa - bez pretenzijaam! :)

Ja Diena joprojām vēlas saglabāt kaut mazumiņu kvalitātes, tai būtu jāizbeidz, rakstot par sociāliem jautājumiem uzvesties kā lētam sieviešu žurnālam, arī attiecībā uz fotogrāfiju izvēli. Izskatās, ka Dienas acīs anoreksiska modele, kas bērnu vietā izvēlas mierpilnu meditāciju pie jūras, ilustrē mūsdienu sievieti. otrkārt - uz kāda pamata balstās "zinātniski" secināumi par "brīvu" izvēli? "divi līdz trīs procenti sieviešu ir neauglīgas, tādējādi izdarīts secinājums, ka liela daļa pārējo sieviešu, dzīvi bez bērniem izvēlējušās "apzināti." ...It kā neauglība būtu vienīgais šķērslis.

Kas tiesa, tas tiesa- tas, ko es redzu spogulī, nav ass, ap kuru griežas mana pasaule :)) Un ne jau es kādam varu pamācīt dzīvot, bet kliedēt ilūzijas, ar ko beigsies paļaušanās "es šodien maksāju nodokļus, tāpēc man būs laimīgas vecumdienas", tomēr varu. Par bērniem/ bezbērniem tik skaisti pmlks sarakstījis, ka man pat nav ko piebilst. Vecums ir ilgāks kā jaunība un pienāk ātrāk kā gaidīts. Lai Tev veicas ar pareizajiem lēmumiem!

manuprāt cilvēki (ne tikai sievietes vien) ar galvu uz pleciem nevēlas, lai viņu bērni dzīvotu trūkumā, badā vai nedod dievs strestainā un rūpju nomāktā ģimenē. tāpēc inteliģentākiem bet ne tik bagātiem cilvēkiem nav bērnu, un nevajag to jaukt ar bailēm no atbildības - tas ir reāls iespēju izvērtējums ar pilnu atbildības sajūtu. turpretī ir tāda sabiedrības daļa, kas domā apmēram, kā pagājušajā gadsimtā, kad no 7 bērniem ģimenē līdz pusaudžu vecumam izdzīvoja 3 vai 4, var jau teikt - kas vainas, tomēr izdzīvoja un dzīvo, bet nu vai mums man sociāli aprūpējamo? jebkurš normāls cilvēks taisīs bērnu tikai tad, kad spēs tam veltīt laiku un līdzekļus, un mūsdienās tas prasa ievērojamus līdzekļus. jebkurš, kas ir redzējis ko nozīmē izaugt postpadomju miskastē nez naudas nemūžam negribēs tādu likteni savam bērnam, arī spēcīgs faktors, taateikt morālā trauma..

Šie spriedelējumi nesaskan ar oficiālo statistiku, kas rāda pastāvīgu dzimstības pieaugumu. Tas ir apsveicami. Noņemu cepuri latviešu sievietes priekšā, kura apzinās savu pienākumu pret sevi un savu tautu.

Jā, to, ka bērns ir vairāk savas labklājības nodrošināšanai, redzējām,kāds tracis sacēlās, kad gribēja uzlikt māminu algām griestus. Ir izaugusi paaudze, kas zina tikai,ka man pienākas, nevis , ka es vēlos bērnu,kuru izaudzināšu bez visām ekstrām. Kā tas bija agrāk.

Kad man bija jau 60 kāda 30 gadu jaunāka sieviete izraudzijās mani par savu bērnu tēvu. Kaut man jau bija liela meita no iepriekšējās laulības. Daudzi neticīgi gozīja galvas. Tagad mani dēli ir lieli v'īri un esmu priecīgs, ka sieva saglabājusi mīļas un draudzīgas jūtas pret sava bērnu papucīti. Mēs varam priecāties par saviem bērniem un es vēl par mazmeitu, kas jau ir īsta skaistule. Un kad es uzslavēju savus bērnus, tad lielākais gandarījums, ko var dabūt - bērna teiktais - tas tavs nopelns, tēti! Nespēja priecāties, bēdāties un sajust gandarījumu, nozīmē gara nabadzību ar visām izrietgošām sekām par ko te jau apcerēts.

nu ja, ja atnāk taads viens nošņurcis, ar alus vēderu un sevi uzskata par pasaules nabu, bet pats vien spēj kā piecas minūtītes knapi pamīlēties un sevi uzskata tāpēc par baigo mīlnieku... jaa, tad labāk palikt neprecētai :) tas gan tiesa!

jā! jā! jā! prom arī ar visām vecajām, resnajām, nelaimīgajām, bezbērnu sievietēm! mūsu sabiedrībā tādām nav vietas! <a